Kādus skeletus var aplūkot izstādē?
Izstādē var aplūkot 86 eksponātus no Dabas muzeja krājumiem un piecus, kas deponēti no citām iestādēm, un pārstāvētas ir ļoti dažādas sugas. Daudzi varbūt nezina, bet dažādiem kustoņiem ir gan ārējie, gan iekšējie skeleti. Piemēram, vaboles skelets ir tās cietais apvalks. Bruņurupucim ir gan iekšējais, gan ārējais skelets, turklāt iekšējais ir daļēji pieaudzis pie ārējā. Izstādē redzamais eksponāts ir speciāli sagatavots tā, ka bruņu augšējo vairogu var atvērt kā kastītes vāku. Skeleti ir ļoti dažādi, un izstādē tie izkārtoti, rādot gan bezmugurkaulnieku ārējos skeletus, gan zivis, putnus un zīdītājus. Starp citu, zobi nav kauli un nav skeleta sastāvdaļa, taču tie daudz atklāj par īpašnieka dzīvesveidu, jo zobi saistīti ar barības ieguvi un ietekmē galvaskausa formu.
Kam pieder senākie skeleti?
Pirmie dzīvnieki, kuriem bija īsti iekšējie skeleti, bija zivis. No tām cēlušies tetrapodi jeb četrkājainie dzīvnieki, līdz ar kuriem sākās mugurkaulnieku pielāgošanās dzīvei uz sauszemes. Arī izstādē skeleti izkārtoti secībā, kādā dzīvnieki varētu būt attīstījušies no senatnes līdz mūsdienām. Cik sens ir skelets un cik vecs nāves brīdī bijis tā īpašnieks, var uzzināt, laboratoriski izpētot kaulu ķīmisko sastāvu, taču zivīm, piemēram, samiem, vecumu var noteikt pēc gadu riņķiem uz skriemeļiem - kā gadskārtas kokam. Latvijā ir atrastas senās zivis - tas ir 360 miljonu gadu vecas bruņuzivis. Šis nosaukums radies tāpēc, ka zivis bija pārklātas ar lielākiem vai mazākiem vairogiem - bruņām. Bruņuzivis gan nav redzamas izstādē, bet blakus zālē - paleontoloģijas ekspozīcijā. Pasaulē senākās skeleta daļas, kas pieder cilvēku ģints (homo) pārstāvim, datētas tuvu trim miljoniem gadu. Latvijā senākie cilvēku skeleti ir aptuveni 8000 gadu veci. Latvijā nav senāku skeletu, jo pēdējā ledus laikmeta laikā ledājs virzījās pāri Baltijas teritorijai, kā buldozers nostumjot visu zemes virskārtu.
Interesanta dzīvnieku grupa ir putni. Tiek uzskatīts, ka tie ir tuvākie dinozauru radinieki, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Skeleta veidojums, kas ir tikai putniem, ir izaugums uz krūškurvja priekšējās daļas. Pie šī kaula izauguma stiprinās muskuļi, kas vajadzīgi, lai kustinātu spārnus un putni varētu lidot. Savukārt, skatoties uz putnu knābjiem, iespējams noteikt, ko putns ēd. Plēsīgie parasti ir ar līku un spēcīgu knābi, mazie, spicie knābji kalpo, lai salasītu graudus no zemes.
Ko vēl par sava īpašnieka ēdienkarti stāsta skelets?
Šajā ziņā ļoti interesants skelets ir čūskai. Tai visas ribas ir vaļā, lai varētu norīt lielu kumosu, kas bieži vien ir platāks par pašu, turklāt apakšžokli čūska var pabīdīt tik tālu, lai mutē ietilpst arī liels medījums! Savukārt to, vai zīdītāji ir gaļēdāji, visēdāji vai zālēdāji, var secināt, ne tikai analizējot kaulu ķīmisko sastāvu, bet arī izpētot galvaskausu vizuāli. Gaļēdājiem ir izteikti ilkņi, kas nepieciešami, lai satvertu un noturētu medījumu, kā arī lieli un asi dzerokļi gaļas «griešanai». Izstādē caur lupu var izpētīt cirslīša galvaskausu - zvēriņš ir mazs, bet ļoti plēsīgs un agresīvs.
Interesants galvaskauss ir valzirgam. To apskatot, varētu domāt, ka dzīvnieks ir plēsīgs, bet patiesībā lielie ilkņi vajadzīgi, lai izvilktu ārā no ūdens savu smago ķermeni. Ilkņi turpinās vēl galvaskausā, tādēļ arī tas ir ļoti masīvs. Valzirgs nav plēsīgs, tas ēd moluskus. Moluski parasti atrodas jūras smiltīs, tādēļ valzirgs tiem spļauj virsū spēcīgu strūklu ūdens, aizskalo prom smiltis un izsūc moluskus no to vākiem.
Gorillas, lai arī tiem ir iespaidīgi ilkņi, ir veģetārieši, un lielie zobi vajadzīgi reprezentācijai - tos parādot, var ienaidnieku nobaidīt un pat cīnīties nevajag! Pēc pārējiem zobiem var noteikt lietotās barības veidu. Daudziem zālēdājiem ir diastēma - tāda kā plata sprauga starp zobiem, pa kuru var izbāzt mēli un sakārtot barību mutē.
Cik daudz skelets var atklāt par cilvēka dzīvi un nāvi?
Izstādē redzams tikai viens cilvēka skeleta modelis, tomēr tēma ir interesanta! Pieaugušam cilvēkam skeletā ir 200 kaulu. Zemmēles kauls, kas nav savienots ar pārējo skeletu, atrodas zem apakšžokļa. Kriminālisti novērojuši - ja zemmēles kauls ir salauzts, cilvēks ir vai nu nožņaugts, vai pakārts. Pēc skeleta ievainojumiem var pateikt, vai cilvēks ticis sists vai pakritis. Izpētot tos, var secināt - cietušais miris uzreiz vai tomēr pēc traumas izdzīvojis. Vizuāli var noteikt, vai skeleta īpašnieks ir vīrietis vai sieviete, bet, analizējot kaulu ķīmisko sastāvu, uzzināt, cik vecs tas bijis, no kāda reģiona nācis, ko ēdis un vēl daudz ko citu.
Vai mūsdienu cilvēka skelets dzīvesveida ietekmē mainījies?
Jā, tas kļūst arvien smalkāks, graciozāks. Senāk barība bija raupjāka - jēla gaļa, cieti augi. Senajiem cilvēkiem bija lieli, spēcīgi zobi un masīvs, robusts galvaskauss. Mūsdienu cilvēki ēd termiski apstrādātu, mīkstu barību, tāpēc arī žokļi un visa seja kļuvuši mazāki. Un pilnīgi noteikti mūsdienu cilvēku nodarbes ietekmē arī skeletu. Hokejistiem vai dejotājiem, kam ir izteikta slodze uz kājām, ne tikai muskuļi, bet paši kauli kļūst masīvāki. Tenisista skeletam savukārt būs spēcīgāka labā roka - kauli masīvāki, pat to diametrs lielāks nekā otrai rokai. Skelets atklāj daudz!