Tēmas aizsākšanu ar dzejoļa prezentāciju viņš praktizē vidusskolas klasēs, kad skolēniem potenciāls saprasties ar dzeju jau ir lielāks nekā pamatskolā. «Galvenokārt tas saista to jauniešu uzmanību, kuriem ir citas intereses, nevis fizika. Skaidrs, ka ne visi skolēni nākotnē būs inženieri, taču tā viņi vismaz kaut ko no fizikas iegaumēs,» saka I. Kagainis. Un kā lai nenoreaģē, piemēram, uz šādu pantiņu - Oma likumu dzejas formā:
«Volts uz omu skatās greizi,/ Jo tas allaž darot nepareizi…/ Elektriskās strāvas durvīm stāv tas priekšā,/ Lai blēdis ampērs netiek vadā iekšā!»
Vai arī - lūk, dzejolis par kondensatoru un kapacitatīvo pretestību:
«Kondensators maiņstrāvai labs draugs./ Partneris tas tiešām jauks./ Uzkrāj lādiņus labprāt,/ Ja tik ir, kur uzglabāt./ Līdzstrāvai - ne vienmēr simpātisks!/ Ar līdzstrāvu tam attiecības vājas,/ Jo starp platēm izolators klājas.»
Ideja apdzejot fizikas likumus I. Kagainim radusies pirms apmēram gada, un nu jau tapuši dzejoļi par aptuveni 18-19 šī mācību priekšmeta tematiem. «Domāju, ka ideju tīri feini sanācis realizēt,» skolotājs smej un saka, ka iesākto turpinās, jo fizikā apgūstamo tēmu esot daudz - ap 300. Viņaprāt, šāda fizikas izteikšana lirikā tās apguvi ļauj īstenot draudzīgāk, sadzīviskāk, vieglāk un saistošāk.
Arī skolēni jau pie šāda paņēmiena pieraduši un stundās gaida skolotāja radošās izpausmes. «Ja tēmas sākumā lirika izpaliek, skolēni jautā - skolotāj, bet kur tad dzejolītis? Es šad tad mēdzu arī pamānīties, saku - nu, nesanāca. Varbūt jūs paši varat? Tā vienreiz nākamajā stundā viena meitene atnesa pantiņu par varavīksni jeb starojuma spektru,» I. Kagainis stāsta. Obligātā kārtā viņš skolēniem dzejot gan neliek, jo negrib skolēniem neko uzspiest un pieturas pie brīvprātības principa. Taču pērn diviem 12. klases puišiem fizikas lirika iepatikusies, un viņi skolotājam atnesuši dažus pašsacerētus pantiņus par transformatoru. Ja kāds pēc paša iniciatīvas ir fizikas dzejoli radījis, tas stundā klasē tiek kopīgi apskatīts, apspriests, novērtēts, un, ja labi sanācis, skolotājs arī neskopojas ar labu atzīmi.
Sociālo vai humanitāro zinātņu elementu integrēšana eksakto priekšmetu apguvē skolās ir sastopama, tomēr tieši par lirikas izmantošanu fizikā I. Kagainim līdz šim vēl nav nācies dzirdēt - ne Latvijas, ne citu valstu skolotāju praksē. Viņš gan uzskata, ka šādi apdzejot iespējams visdažādākās tēmas jebkurā eksaktajā priekšmetā. «Galvenā doma ir padarīt mācību procesu saistošāku, interesantāku. Fizikas likumu būtība jau šādi nemainās, bet to apguves process nav tik vienmuļš,» skolotājs saka un citē vēl vienu savu sacerējumu - par jaudu elektriskajās ķēdēs:
«Slodzes pretestība liela - būtisks šķērslis lādiņu gūzmai./ Slodzes pretestība maza - atver slūžas strāvas plūsmai./ Liela slodze - liela jauda,/ Maza slodze - jebkurai strāvai pa spalvai glauda./ Bet, sasniedzot lielu jaudu, tā gūst optimālu baudu...»