Absolvents Mikus Petruss saka - pats labākais bijis, ka gandrīz katrā stundā noticis kas neaizmirstams, piemēram, elektrības pazušana pēc mēģinājuma demonstrēt kādu aparātu vai termometru zīmēšana. «Skolotājs, no kura burtiski nevarēja novērst acis, ja to izdarīja, tad bija jābūt gatavam atkārtot vārds vārdā to, ko viņš bija teicis. Skolotājs gribēja, lai dzirdam katru viņa vārdu, un neviens no tiem nebija lieks. Viņam bija visinteresantākie veidi, kā mums iemācīt fiziku. Atceros, ka viņš sev pie pieres pielipināja mantiņu un klasē šaudījās ar ūdeni, lai tikai mums iemācītu fiziku, un tas tiešām palīdzēja,» stāsta Marta Millere, skolas absolvente. Bet Jānis Uplejs no 12. klases atzīst: «Pazīstu viņu arī tāpēc, ka esam vienas draudzes locekļi. Viņš ir cilvēks ar Dieva dotu talantu - būt skolotājam, kurš patiešām aizrāvies ar priekšmetu, kuru māca, turklāt spēj to paskaidrot ikvienam saprotamā valodā. Tā ir patiesas gudrības pazīme - runāt par sarežģītām lietām tik vienkārši, ka ikviens to var saprast. Viņš ir vislabākais skolotājs, pie kura esmu mācījies.» Brāķeris pratis uzslavēt, kad vajadzīgs, un pratis arī sabārt. «Skolotājs, kurš tiešām ir SKOLOTĀJS nevis tikai nosaukuma dēļ, bet aicinājuma un sava ieguldījuma dēļ,» atzīst viņa kādreizējā skolniece Kristīne Jugāne.
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgās vidusskolas skolniece