Manieres vēl saglabājas
1. Labā ziņa ir tā, ka, lai gan aizvadītajā nedēļā netrūka ekspluatējamu tēmu - pensiju indeksācija, finansējums reģionālajām slimnīcām - tās gan publiskajā telpā tika gana aktīvi apspriestas, tomēr politiķi kā savstarpēju apvainojumu mētāšanas iemeslu tās izmantoja maz. Partijas pat bija tik rāmas, ka neizmantoja nemierus Lielbritānijas pilsētās un krīzi pasaules finanšu tirgos, lai padižotos ar košiem paziņojumiem par imigrāciju, brīvā tirgus krahu, pašpietiekamību utt.
Radio kā mediju aizvadītajā nedēļā sāka izmantot Zatlera Reformu partija (ZRF). Kopumā ZRF audioreklāmas gana adekvātas - bez histērijas un samākslota patosa. ZRF aktīvistu ierunātajos vēstījumos nedaudz jokains šķiet ekonomista Jāņa Ozoliņa liktais uzsvars uz to, ka viņš, lūk, «pametis labi apmaksātu darbu». Tas tā kā būtu iemesls par šo kungu balsot? Atgādina Repši Jaunā laika dibināšanas priekšvakarā.
Samērā remdeni aizvadītajā nedēļā partijas aplūkoja pat tradicionāli izteikti subjektīvā t. s. krieviski iznākošā prese. Radās iespaids par zināmu apjukumu: sagaidāmais atbalsts Saskaņas centram tikai dažās Vesti segodnja publikācijās, proporcionāli intensīvāka Zatlera Reformu partijas paknābāšana (Čas). Tas, protams, nenozīmē, ka šie preses izdevumi būtu kļuvuši draudzīgāki Latvijas valstij un latviešiem - iespējams, runa ir par nogaidīšanu, lai saprastu, kura no partijām kādus reveransus gatava izpildīt šo laikrakstu auditorijas priekšā (piemēram, cik tālu deklarētajā «etnisko robežu pārkāpšanā» ies ZRF).
Kandidātu sarakstu un t. s. 4000 zīmju programmas iesniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā partijas var ērti izmantot, lai paslavētu sevi. Aizvadītajā nedēļā Zaļo un Zemnieku savienība šajā ziņā sakautrējās, ko var arī saprast - nekā būtiski jauna nav, cik nu Lemberga kunga asprātības ekspluatēsi.
Internets pacieš visu
2. Tuvojoties vēlēšanām, partijas aktualizē savas mājaslapas internetā, kas «miera laikos» parasti tiek uzturētas slinki. Vienīgais izņēmums šajā tendencē - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas internetu acīmredzot uzskata par savam vēlētājam pasvešu informācijas avotu, tādēļ to izmanto kūtri. Saturiski vispiesātinātāk un operatīvāk savu lapu veido Visu Latvijai! (VL) - zīmīgi, ka, lai gan VL un TB/LNNK apvienošanās process ir it kā noslēdzies, mājaslapas ir atšķirīgas, savukārt kopējā ir kaut kas nesaprotams (kandidāti uz iepriekšējām vēlēšanām u. tml.). Plusa zīme liekama VL videoklipam, kurā redzamie cilvēki nepārprotami vēsta to, kas pašiem uz sirds, nevis iemācītu tekstu; turklāt netipiski VL tēlam izskan aicinājumi ieklausīties pretējā viedoklī, nešķirot latviešus utt. Mīnusa zīme par to, ka gluži bez mānīšanās VL nespēj iztikt: piemēram, informācija ar virsrakstu «Gatava koalīcijai ar PCTVL nr. 2», maigi izsakoties, ne sevišķi korekti atspoguļo Vienotības līderes Āboltiņas pausto par iespējamo sadarbību ar Saskaņas centru.
Vienotības mājaslapas mīnuss ir nespēja tikt galā ar videomaterāliem. Proti, V lapas tradicionāli labā īpatnība ir videosarunas ar apvienības politiķiem un ministriem (pirms iepriekšējām vēlēšanām tās gan nereti bija nebaudāmi glaimojošas). Nelaime tā, ka, ja interesents nav ietrāpījis uz konkrēto sarunu on-line režīmā, atrast to un noskatīties ir ellīgi grūti. (Tas pats gan attiecas uz tekstiem - pamēģiniet operatīvi atrast premjera prezentēto rīcības plānu, kas tika prezentēts V dibināšanas pasākumā iepriekšējā nedēļas nogalē...) Ņemot vērā, ka V ir valdošā partija, vai tiešām videosadaļā nevar ievietot neko labāku par kādas jaunas mākslinieces aicinājumu nākt uz V biroju skatīties un pirkt (sic!) viņas gleznas?
Saskaņas centrs (SC) turpina ierasto taktiku runāt ar dažādām auditorijām atšķirīgi. Ja SC mājaslapas krievu versijā šonedēļ parādījās ziņa par Jēkabpils «atbrīvotāju no fašistiem» kapu restaurāciju, tad latviskajā versijā šī tēma, šķiet, tika atzīta par pamatnāciju nevajadzīgi kaitinošu.
Reģioni gaida naudu
3. Reģionālās preses izdevumu interneta versijās politiķu aktivitātes vēl maz pamanāmas - par gaidāmajām vēlēšanām liecina vienīgi vairākos (jo īpaši Latgalē) izdevumos publicētie politiskās reklāmas izcenojumi. Ņemot vērā, ka reģionos turpinās ZRF nodaļu dibināšana plus ministru vizītes, atturība šo aktivitāšu atspoguļošanā nedaudz pārsteidz. Šajā bezvējā atsvaidzinošs ir Ventas Balsī aizvadītajā nedēļā ievietotais videosižets - saruna ar Lembergu. Žurnāliste apjautājas mēram, vai viņš ir dzirdējis, ka viņu pēc nozīmības Kurzemes vēsturē salīdzina ar hercogu Jēkabu un, runājot par novēlējumiem, ir neizpratnē, vai maz ventspilniekiem dzīvē vēl kā pietrūkst un ir ko vēlēties... Tiek apspriesta arī tēma, vai tie, kuri nav ventspilnieki, vispār kādreiz sapratīs «mūs, lepnos ventspilniekus, kuriem viss ir».
Rezumējot: ja neskaita dažus tradicionāli aktīvus politiskās skatuves spēlētājus, vasara turpinās (piemēram, zīmīgi, cik ātri noplaka tēma «Lembergs nekandidēs», politiķi un mediji vismaz šajā nedēļā vēl gluži kā taupīja spēkus).
Televīzijas dueļi
4. Pagājušās nedēļas piektdienā LTV1 100. panta preses klubā notika pimais partiju duelis. «Pie barjeras» bija Vienotība un Saskaņas centrs. Zināmā mērā tāds riktīgs duelis tas nebija, jo abas partijas principā uzrunā dažādas elektorāta daļas. Drīzāk tas bija interesants tests iespējamam vai neiespējamam nākamās koalīcijas modelim. Un kas atklājās - ne jau daudzinātais jautājums par okupāciju, bet gan tieši uzstādījumi sociālajos un ekonomiskajos jautājumos ir tas, kas šobrīd visradikālāk šķir Vienotību no Saskaņas. Vienotība runā par esošās ekonomiskās programmas turpināšanu, budžeta konsolidāciju un forsētu pievienošanos eirozonai, kamēr Saskaņa piedāvā sarunas ar SVF par parāda nomaksas termiņa pārskatīšanu, eiro ieviešanas atlikšanu. Grūti iedomāties šo kombināciju kopdarbību vienā valdībā.