Līdzīgi šopavasar pēc viena no koncertiem debiju virknē ar ASV orķestriem rakstīja arī prese Kanzassitijā. «Skride bija kā pašas dabas spēks - spēks, ar kādu šādā, tik spilgtā tuvplānā publika nesastopas bieži,» pēc mākslinieces vieskoncerta jūsmoja Irish Times... Savukārt nesenais debijas sniegums pērnruden ar _Berlīnes filharmoniķiem_ un Andri Nelsonu pie diriģenta pults salīdzināts ar lūgšanu, kura saviļņojusi klausītājus (_Berliner Morgenpost_). Emocijas, kuras grūti pārstāstīt vārdos, šopavasar paudušas klausītāju stāvovācijas vairākās ASV pilsētās.
Savējos lutina joprojām
Vijolnieces dzimtenē mēs tiekam lutināti, jo savā blīvi piesātinātajā pasaules koncertceļojumu kalendārā, kas šosezon piepildīts ar daudziem notikumiem Eiropā, Skandināvijā, ASV, Austrālijā, Taivānā, iezīmētas četras uzstāšanās Latvijā. Šoziem viņa muzicēja ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, bet šonedēļ atgriezīsies pie kamerorķestra Sinfonietta Rīga, lai Normunda Šnē diriģētajā orķestra piektās sezonas noslēgumkoncertā Lielajā ģildē 27. maijā (plkst. 19.30) nospēlētu mistiskiem nostāstiem apvīto romantiskās mūzikas meistardarbu Roberta Šūmaņa Vijoļkoncertu. Pēc tam viņa atgriezīsies vēl, lai 9. jūlijā kopā ar orķestri Kremerata Baltica un diriģentu Andri Veismani muzicētu starptautiskajā senās mūzikas festivālā: noslēgumā Rundāles pilī Baiba Skride spēlēs itāļu baroka meistara Antonio Vivaldi populāro koncertu ciklu Gadalaiki. Savukārt 3. septembrī vijolniece solījusies Rīgā muzicēt duetā ar savu māsu pianisti Laumu Skridi.
Izaicinājums un brīvība
Komponista dzīves beigu periodā sarakstītais šedevrs neraksturīgi Šūmaņa kompozīcijas tehnikai ir ļoti grūts un virtuozs, tāpēc šī vijoļkoncerta atskaņošana ir liels izaicinājums. Baiba Skride radošus izaicinājumus mīl: viņa nav no tiem, kuri braukā pa pasauli, spēlēdami tikai dažus populārākos, publikas pieprasītākos opusus. Tieši tāpēc viņa nesen atteikusies no sava ekskluzīvās mākslinieces statusa vērienīgajā skaņu ierakstu firmā Sony Classical par labu mazākai, toties viņas radošās vēlmes jūtīgi respektējošajai izdevniecībai Orfeo. «Viņi ļauj man māksliniecisko brīvību,» Baiba priecājas. To apliecina tik tikko klajā nākušais jaunās sadarbības debijas albums. Tas veltīts Johannesa Brāmsa mūzikai, un tajā Baiba Skride atskaņo gan vijoļkoncertu kopā ar Stokholmas Karalisko simfonisko orķestri un japāņu diriģenti Sakari Oramo, gan kopā ar Laumu Skridi ierakstījusi Ungāru dejas Jozefa Joahima versijā vijolei un klavierēm.
«Ļoti augstu vērtēju Baibas vēlmi uzdrīkstēties un meklēt jaunus izaicinājumus, kas veido unikālu pieredzi un atklāj jaunus horizontus mūzikā. Šo Baibas talanta šķautni pamanīju jau pirms pāris gadiem, kad latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā tika atskaņots Baibai komponētais Ilonas Breģes skaņdarbs,» komentē orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, kurš arī pats nevairās izaicinājumu - viņa diriģēto programmu vainagos Franča Šūberta Trešā simfonija un mūsdienu orķestra krāsu meistara Magnusa Lindberga opusa Souvenir Eiropas pirmatskaņojums.
Vijole un idejas
«Viņas vijoļspēle vienmēr ir izcēlusies ar emocionālu dziļumu,» Baibu Skridi raksturo orķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistare Marta Jagmane. Vijolniecei ir ko teikt un nepietiek ar toņa daiļuma un virtuozitātes pašvērtību. Starp citu, viņa tagad spēlē leģendārā itāļu vijoļbūves meistara Stradivāri 1734. gadā darināto vijoli, kuru uz laiku laipni aizdevis Gidons Krēmers. Šī vijole ir instruments ar jūtīgu dvēseli un dižciltīgi skanīgu vārdu Ex Baron Feilitzsch. «Katra jauna vijole dod jaunas idejas, liek meklēt jaunus spēles veidus. Paveras citāda perspektīva,» saka Baiba un nenoliedz, ka ļoti žēl bijis šķirties no iepriekšējā Stradivāri instrumenta, spēkpilni skanīgās Wilhelm (1725) vijoles, ar kuru kopā pavadīti pieci skaisti gadi. «Šī ir ļoti mierīga vijole ar ļoti skaistu skaņu un interesantām krāsām,» viņa teic par Krēmera vijoli. Abiem kopīgs ir arī būtiskais starptautiskās karjeras starta punkts - lauri Beļģijas karalienes Elizabetes vijolnieku konkursā, kur viņa 2001. gadā izcīnīja prestižo pirmo vietu, savukārt Krēmers 1967. gadā ieguva trešo vietu.