Pierīgas zemes gabali pārtapa _Laimes_ un _Mēnesnīcas_ pļavās, kurās saskaņā ar attīstītāju zīmēto vīziju bija jāslejas savrupmāju ciematiem. Daži denacionalizēto namu īpašnieki atslēdza īrniekiem ūdensapgādi un elektroenerģiju, cerot, ka izēsto «veco» īrnieku vietā noteikti nāks jauni, maksātspējīgāki. Tagad, kad dāsnā kredītu straume apsīkusi, tukšie nami stāv kā skumji «pieminekļi» tiem dažiem gadiem, kad sabiedrībā valdīja nepamatoti optimistiska pārliecība, ka ES vidējo dzīves līmeni spēsim sasniegt geparda skrējienā.
Šogad nekustamo īpašumu cenas atsākušas augt, bet vairums tukšo mājokļu vēl gaida savus iemītniekus. Mājokļu tirgus atgūšanās gan ir atkarīga ne tik vien no kredītu pieejamības, bet arīdzan no tā, cik pārliecināti iedzīvotāji jutīsies par savu rītdienu. Pārliecību par nākotni, par stabilu darbu un ienākumiem nevar atgūt nedz vienas dienas, nedz pāris mēnešu laikā, tādēļ ātrs risinājums šai tukšo mājokļu problēmai nav paredzams. Un patiesībā labi, ka tā - vismaz valsts institūcijām pietiks laika, lai apsvērtu preventīvus pasākumus nākamo burbuļu novēršanai.