Pašlaik speciālisti mēģina noskaidrot, kādā veidā šie augi varēja inficēties, iespējams, bakteriālā iedega ienesta ar stādiem, taču tā var izplatīties arī ar vēju. Šī slimība ir ļoti bīstama, jo inficētie augļu koki ātri aiziet bojā, Dienai pastāstīja VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, tāpēc, ja bakteriālā iedega skar komercdārzus, tas var radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Ir svarīgi laikus inficētos augus atklāt un iznīcināt. Ar bakteriālo iedegu var inficēties: ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, vilkābeles, pīlādži, korintes, klintenes, cidonijas un citi augi. Par slimību var liecināt ziedu, lapu, jauno dzinumu, augļu novīšana, nobrūnēšana. Pēc inficēto augu iznīcināšanas īpašnieks var saņemt kompensāciju, piemēram, 48 latus par ražojošu ābeli vai bumbieri. 2009. gadā kompensācijās izmaksāja 7941 latu, 2010. gadā - 1938, bet 2011. gadā - 1008.
Nākamās divas vasaras VAAD veiks pastiprinātu kontroli trīs kilometru rādiusā ap slimības skarto vietu Slampē, un šajā buferzonā būs jāievēro noteikti ierobežojumi. Slampes iedzīvotājiem jārēķinās, ka šajā teritorijā ābeļu, bumbieru un citu slimības saimniekaugu ziedēšanas laikā un divas nedēļas pēc tam nedrīkstēs izvest vai ievest bišu stropus, jo slimību var pārnēsāt arī kukaiņi.
Pirmo reizi bakteriālā iedega Latvijā tika konstatēta 2007. gadā, kad atklāja 26 šīs slimības perēkļus, to skaitam samazinoties, 2011. gadā bija tikai viena šāda vieta, bet pērn Latvijā slimību neatrada. Šogad dienests jau veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai, pastāstīja VAAD pārstāve Dace Ūdre.
Lai izvairītos no slimu augu iegādes, pērkot stādus, svarīgi pārliecināties, ka tiem līdzi nāk augu pase, kurā minēts audzētavas nosaukums, kā arī saīsinājums VAAD, kas nozīmē, ka dienests ir tos pārbaudījis, un burti ZP - tie apliecina, ka stādi atbilst Latvijā pastāvošajām aizsardzības zonas prasībām. Savukārt pamanot slimus augus, ieteicams pēc iespējas ātrāk vērsties Valsts augu aizsardzības dienestā, iesaka G. Šķupele.