, prātā nāk, piemēram, tas, cik samērā vienkārši slēdza paliatīvās aprūpes nodaļu Līvānu slimnīcā. Kā zināms, paliatīvā aprūpe, ko Latgales reģionam līdz 1. septembrim nodrošināja nu jau reorganizētajā Līvānu slimnīcā, ir tādu pacientu aprūpe, par kuriem pieņemts teikt, ka radikālas terapijas iespējas ir izsmeltas. Lai nebūtu jāsaka - viņi ir faktiski neārstējami, viņi mirst. Un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, kam daudzos gadījumos mājās pat nav neviena, kas spētu viņus aprūpēt, nav arī spēka, lai nostātos piketā un lūgtu cilvēcību. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra bija ieteikusi šos pacientus pārvietot uz tuvumā esošajām slimnīcām, taču, kā no Līvāniem vēstīja televīzijas raidījums _Panorāma_, nekur šie cilvēki netika pieņemti. Viņus veda uz mājām, kādas nu kuram tās bija. Vienīgais, ko smagi un bezcerīgi slimajiem iespējams tur garantēt, ir medmāsas apmeklējums vienu reizi dienā (slimnīcā pretsāpju preparātus injicēja ik pēc divām stundām). Šiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem tagad ir ļoti grūti. Toties veselības aprūpes reformas ietvaros Līvānos ik mēnesi tiks ietaupīti 8000 lati.
Jeb tik, cik klubā Mary netālu no Galerijas Centrs izmaksā astoņas šampanieša pudeles. Ir lasīts par dažādiem rēķiniem, ko Vecrīgas klubos un bāros saņēmuši ārzemnieki (to skaitā arī par 11 000 latu), taču skaidrs ir viens - ar 8000 latu varētu pietikt, lai samaksātu tikai dažu ārzemnieku rēķinus pat tad, ja viņi «nejauši» satiktās meitenes tik vien kā ar kokteili Mary Special un konfektēm Rafaello pacienātu.
Ziņas par atsevišķu Vecrīgas krogu cenām un amatpersonu ilgstošu nespēju tikt ar tām galā, protams, sāk pat tā kā apnikt. Taču tai pašā laikā to, kas Vecrīgā notiek, par kaut ko garlaicīgu nosaukt nevar. Uzmundrina patiesība - ja nevar tikt galā ar dažiem uzņēmumiem, kas atklāti nodarbojas ar negodīgu biznesu, tad ko gan vispār var?
Tiesa, tagad Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) plāno «Ziemassvētkos un jaunajā gadā ļoti aktīvi cīnīties par tūristiem no Maskavas» un apsolījis, ka Ziemassvētkos Rīgas klubiem vairs nebūs iespējas piekrāpt tūristus. Tas būšot Rīgas domes «gājiens ar zirdziņu».
Kāpēc gan lai neticētu Ušakovam, ka līdz Ziemassvētkiem ir iespējams paņemt sarakstu ar dažu izklaides vietu nosaukumiem un ieviest tajās kārtību? Es ticu, jo ticu, ka to varēja izdarīt jau pirms vairākiem gadiem un to, negaidot Ziemassvētkus, var izdarīt jau rīt. Ja tajos klubos un bāros cilvēki ir nedaudz padomājuši, kā nopelnīt (patiesībā - kā uzvārīties), tad amatpersonām un institūcijām atliek padomāt varbūt tikai nedaudz vairāk, lai saprastu, kā izbeigt Rīgas apkaunošanu. Protams, ja ir tādas amatpersonas un institūcijas, kas domāšanu par šādām lietām uzskata par savu pienākumu.
Taču Ušakova gatavība Maskavas tūristu dēļ iet ar kaut kādu zirdziņu tomēr biedē. Jo Rīgas mēram pieklātos nevis izmantot zirdziņu, bet pastāstīt Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, vai vecpilsētai arī turpmāk būs jāpaliek par dārgu, ekskluzīvu un svešu zonu. Jo krāpējkrogu izveidošanās taču ir vienkārši likumsakarīgs apogejs Vecrīgas atdošanai, pārveidošanai par vidi, kur pamatiedzīvotājs jūtas kā svešinieks (viena ārzemnieka radīta grāmatnīca un daži krogi ir izņēmums). Taču šis process nebūt neattaisno bāra Royal un citu līdzīgu iestādījumu cenu un ārzemnieku apkalpošanas stratēģiju. Tieši otrādi - Vecrīgas attīrīšana no drazām ir jāsāk, vispirms izmēžot vissmirdīgākos mēslus.
Manuprāt, ir tikai divas iespējas, kā to izdarīt. Tāpat kā zemes saimnieks ļauj zemei atpūsties, gadiem nestādot vienā un tajā pašā laukā kartupeļus, pilsētas saimniekiem ir jārod iespēja bēdīgi slavenajām Rīgas adresēm ļaut reabilitēties. Atverot Royal, Mary, Infinity u.c. vietās smaržīgas un garšīgas konditorejas, bioloģisko produktu tirgotavas, grāmatveikaliņus. Piemēram, grāmatnīcu, kur ir dzejoļu grāmatas dažnedažādās valodās. Un meitenes, ja grib piepelnīties, lai labāk lasa labu dzeju, nevis dīc pēc vīna un konfektēm.
Vēl, protams, visu var atstāt gandrīz pa vecam. Tikai ar nosacījumu, ka dārgie krogi kļūst par labdarības iestādēm. Proti, šampanietis lai maksā 1000 latu, bet tūrists lai ir informēts, ka cena ir tik milzīga, jo par bāra gūto peļņu tiek aprūpēti ne vien paliatīvie pacienti Latgalē. Vēl tiek uzturēta mūzikas skola, sporta skola, labākajām lauku bibliotekārēm maksāta prēmija utt.
Mēs taču visu laiku dzirdam, ka ārzemniekiem jābrauc šurp un jāatstāj te sava nauda. Nu, un viņi to arī dara - brauc un atstāj tik, cik paši reizēm nav pat plānojuši. Tad lai beidzot no tās naudas Latvijai arī kāds labums.