Kā lai tiek prom?
«Te nav vajadzīgas atrakcijas un izpriecas, lai paliek kā vieta, kur nākt baudīt dabu, putniņus paklausīties,» pret pārmaiņām Mežaparkā ir Ķīšezera krastā pie piknika galdiņiem sastaptais Aivars, kurš, izmeties peldbiksēs, stāv un sildās saulītē. Viņš dzīvo netālu un relaksējošai atpūtai parku izmanto bieži. Taču visi nedod priekšroku gurdenām pastaigām. Jaunie vecāki Kārlis un Elīna, kas mazo Haraldu regulāri ved uz bērnu pilsētiņu, gribētu plašāku izklaides piedāvājumu. «Nevajag taisīt Lasvegasu, bet ir lietas, kas ir jālaiž iekšā, ir taču XXI gadsimts,» saka Kārlis.
Viņi sūrojas par pieticīgajām ēšanas iespējām un dārgajām cenām. Kāda sieviete savukārt ir neapmierināta, ka viena loka izmešana ar vilcieniņu maksā divus latus. Taču par nesakārtotāko jomu Elīna un Kārlis uzskata satiksmi, jo pašiem pēc Andrea Bočelli koncerta pagājušajā rudenī ar bērnu nācās spiesties pārpildītā tramvajā.
«Tā, kā notika pēc Bočelli koncerta, kad bija tikai daži tramvaji un cilvēki principā netika prom no Mežaparka, nedrīkst atkārtoties,» piekrīt Aivars Tauriņš, valdes priekšsēdētājs pašvaldības uzņēmumam Rīgas meži (RM), kas teritoriju apsaimnieko no pagājušā gada nogales. Viņš sola par šo problēmu domāt, tāpat kā par autostāvvietu trūkumu, jo ir «nenormāli, ka mašīnas tiek izvietotas tuvākajās ielās.»
BMX trase un jahtu osta
Tiesa, autostāvvietas ierīkot patlaban nevar. Faktiski visi būvdarbi Mežaparkā ir apstājušies līdz detaļplānojuma pieņemšanai, kas var prasīt vairākus gadus. «Kamēr tā nav, mums nav nekāda pamata sludināt, ka šeit var parādīties gan panorāmas rats, gan citas atrakcijas. Mežaparks ir dabas pamatne, un pat soliņu nolikt ir vesela procedūra,» skaidro A. Tauriņš. Pērn likvidētās aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols stāsta, ka 2008. gadā iepriekšējā dome piešķīra naudu teritorijas uzmērīšanai, taču ar to viss darbs pie detaļplānojuma izstrādes apstājās. Viņam ir «grūti komentēt, kāpēc tik vēlu» pašvaldība sāka par to domāt.
A. Tauriņš atgādina, ka reiz Mežaparkā bija slidotava, karuseļi, kinoteātris, bērnu dzelzceļš, izpletņu lēcēju tornis un «dzīve ritēja daudz intensīvāk un interesantāk». Pagaidām RM nekas cits neatliek, kā izvietot «vienkāršas un primitīvas» atrakcijas. To nav daudz, jo uzņēmēji uz šejieni neraujas. Darbdienās, pat neraugoties uz labiem laikapstākļiem, cilvēku ir samērāmā maz.
A. Tauriņš kā šī gada «triecienceltni» izceļ BMX trasi Viestura prospekta malā. Tās pirmo kārtu varētu pabeigt rudenī. Starta barjeru un aprīkojuma iegāde RM izmaksāja gandrīz 20 tūkstošus latu, būvniecība varētu prasīt vēl vairākus desmitus tūkstošus.
Jaunu elpu Mežaparka otrā pusē Ķīšezera krastā gatavs ienest Somijas un Latvijas kopuzņēmums Marinetek Latvia. Tas caur vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vadīto Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi ieguvis tiesības pie peldvietas veidot pontonu piestātni, kuras pirmā kārta taps šovasar. Tā būs paredzēta 16 jahtām.
Tāpat kā citus gadus, arī šogad brīvdienās reizi no Mežaparka uz Vecrīgu kursē kuģītis Jelgava, un Ķīšezerā ir viena no četrām oficiālajām pilsētas peldvietām. Taču Dienas rīcībā ir ziņas, ka tā vairs īsti neatbilst visām prasībām, tādēļ tās pastāvēšana nākamgad ir zem jautājuma zīmes. Veselības inspekcija šogad Ķīšezerā vairs ūdens pārbaudes neveic.
Estrādē grib muzeju
Mežaparka uzturēšanā RM šogad gatavi tērēt pusmiljonu latu, no tiem 200 tūkstoši paredzēti pasākumu rīkošanai. 19. jūnijā notiks Siera svētki, jūlija pirmajā pusē skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet katru nedēļu sarīkot lielu pasākumu, ko par prasību izvirzījis A.Šlesers, RM nav pa spēkam. «40 tūkstošu skatītāju vietas estrādē ir gan pluss, gan mīnuss - organizējot pasākumu 10 tūkstošiem, parādās diskomforta sajūta, bet viesmākslinieki, kas pretendē uz pilnu piepildījumu, nav parādījušies,» atzīst A. Tauriņš. Uzņēmuma iekšienē virmo ideja estrādes iekštelpās izveidot Dziesmu svētku muzeju, ar ko šobrīd nodarbojas darbinieku grupa. «Tad estrādi varētu iesaistīt apritē cauru gadu,» viņš uzsver.