Taču, kopš ekstravagantajai Stīvensa platei pievērsa uzmanību _The New York Times_ mūzikas kritiķi, tās pirmā tirāža paspējusi kļūt par «fonogrāfisku retumu», ko meklē kolekcionāri, un seškārt kāpusi arī pirmā izdevuma cena - no 19,99 ASV dolāriem līdz 118 veikalā _e-bay._
Materiālu oriģinālajam albumam divdesmit piecus gadus vecais Līrojs, kādas Ņujorkas beķerejas bulciņu cepējs un melomāns, pusgadu (no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada martam) meklēja, aptaujājot lielāko mūzikas veikalu darbiniekus Manhetenā: «Parasti man viņi teica - o, jā, baigi forša ideja, atnāciet parīt, mums jāpadomā. Bet «atnākt parīt» Ņujorkā nozīmē - vecais, tinies dillēs! Tomēr daži mūzikas pārdevēji patiešām iedegās, kad es izstāstīju, kā esmu iecerējis noformēt šo slaveno mūziķu visemocionālāko izpausmju antoloģiju - es grasījos kopā ar plati publicēt sava veida sertifikātu, kurā katrs bļāvējs vai kliedzējs paskaidrotu, kāpēc viņš uzskatīja par nepieciešamu izpausties tieši tā - skaļi un bieži vien gauži necilvēcīgi.»
Pagaidām gan Stīvensam nav izdevies šo ieceri - aptaujāt mūziķus - īstenot arī tāpēc, ka daži no viņiem jau atrodas labākās koncertu arēnās par Zemi. Tomēr kā pateicību pārdevējiem, kuri neieteica «atnākt parīt», Līrojs uz plates ir publicējis katra veikala adresi un kvīti, no kurienes ņemts tas vai cits kliedziens.
Šie tikai septiņas sekundes garie (lai nodrošinātos pret apsūdzībām autortiesību pārkāpumos) «treki» pieder Džeimsam Braunam, The Stooges, Pixies, Badijam Holijam, Bjorkai, Pink Floyd, The Who, Meshuggah, Merilinam Mensonam, Diamandai Galasai un daudziem citiem pazīstamiem māksliniekiem un nav iegūti, prasot atļauju mūziķiem vai viņu autortiesību turētājiem izmantot tos jaunā platē. Tiesa, ir viens izņēmums - bļāviens no grupas Pink Floyd dziesmas Careful With That Axe, Eugene - tā ilgums ir astoņas sekundes, un Līrojs baidās, ka Pink Floyd viņu var iesūdzēt par autortiesību pārkāpšanu: «Es taču strādāju konditorejā, un man nav tādas naudas, lai samaksātu Pink Floyd advokātiem.»
Interesanti, ka ideju par šāda albuma veidošanu Līrojs aizguvis no slavenā amerikāņu fotogrāfa Eda Ruša, kurš 1963.gadā izdeva fotoalbumu Twenty-six Gasoline Stations/Divdesmit sešas degvielas uzpildes stacijas - tagad atzītu ASV fotoavangarda klasiku. Iespējams, arī Līroja Stīvensa huligāniskā ideja, kuru var izteikt vārdos «Kliegt mēs protam. Kliegt - nozīmē nedzirdēt citus», arī kļūs par sava laika gara klasisku izpausmi.
Šīs dīvainās plates jaunu izdevumu nu jau CD formātā var pasūtīt on-line vaikalā Other Music.