Viss sākas jau ar piedzimšanu. Pirmais ēdiens, ar ko jauno dzīvību iepazīstina, ir piens. Ja nu bērns grib būt vegāns?
Lielākā daļa to neatceras, bet pēc mātes piena laika mazam bērnam dod ēst kosmonautu barību, un viņa viedokli neviens neprasa. Viss ir izrēķināts zinātniskos bērnu pārtikas institūtos un izskata ziņā brokoļi ar vistas gaļu neatšķiras no kukurūzas ar liellopa fileju. Galvenais, lai būtu vitamīni, minerālvielas un pārējais mazam bērnam nepieciešamais. Pat mātes pašas miesīgam bērnam blendētā dārzeņu biezenī nepieliek garšai svaigi maltus piparus vai kā kārtīgai biezeņzupai bouquet garni. Bērna garšas kārpiņas nevienu neinteresē, jo veselība ir svarīgāka.
Iespējams, bērnudārzs man izraisīja nepatiku pret gaļas zupām. Mums bija tāda audzināšana. Negribi gulēt kārtīgi pusdienas laiku - launagā būs pārpalikušais speķis no zupas. Diemžēl tagad tās ir arī manas vienīgās atmiņas no bērnudārza laika. Mūsdienās ir savādāk, jo mani bērni pēc bērnudārza uz vakariņām skatās reti - esot taču kārtīgi pa dienu paēduši. Biešu zupa, kotlete ar griķiem, kartupeļi ar gaļas mērci, putras, pankūkas un dārzeņi. Brokastis, pusdienas un launags.
Nākamais piespiedu ēšanas pasākums notiek skolā. Kāds no augšas ir noteicis, kas jādod skolas bērnam pusdienās. Manā skolas laikā porcijas jau bija saliktas uz galda - gribi ēd, negribi neēd. Mūsdienu skolniece, no skolas pārnākusi, stāsta, ka par pusdienu naudu pirkusi zivju kotleti, lai arī mājās uz zivi pat virsū skatīties negrib. Skolas pavārītes tik garšīgi gatavojot, bet mēs mājās parasti visus ēdienus taisām ļoti sarežģītus un viņas acu priekšā pievienojot piparus un ķiplokus.
Izdzīvojot skolas virtuves laiku, sākās kulinārijas paradīze. Ko gribi, cik gribi, kad gribi un ar ko gribi. Vari ēst ārpus mājas jebkurā vietā pasaulē, gatavot pats, tikt pie sievas vai vīra, kas gatavo, dzīvot pie mātes ar trīs ēdieniem ēdienreizē vai studentu kojās ar ceptiem kartupeļiem kaut katru dienu.
Kā jau katrā paradīzē, arī šajā ir koks ar āboliem, kurus pagaršojot var nokļūt tur, kur jāēd tas, ko dod. Pārlieku izmantosi «paradīzes» iespējas, nokļūsi slimnīcā pie putrām un vistas buljona bez vistas.
Lai arī cik pareizi tu uzvestos, lai arī cik labi būtu tavi nodomi, pat priecīgi notikumi tevi aizved tur, kur nav nekādas izvēles ēdienu ziņā. Brokastis 8.30, pusdienas 13.30 un vakariņas pirms sešiem. Šo sleju rakstu no Dzemdību nama, kur atbalstu jauno māmiņu pirmo dienu rūpēs. Brokastīs šodien bija miežu putra ar sviestu un tēju. Pusdienās - lauku zupa un tefteļi piena mērcē ar kartupeļiem. Vakariņās gaida cīsiņi ar biešu salātiem. Ko lai dara tāds, kurš cita vārītu putru neēd?