Tas sasaucas ar vārdiem, kurus mēneša sākumā pēc Maskavas apmeklējuma teica Rīgas mērs Nils Ušakovs. Gaidiet Latvijā ražotas pārtikas ekspansiju sākumā Maskavas, bet vēlāk arī visas Krievijas tirgū!
Var piekrist Šleseram par piena sivēniem un zušiem. Vēl piebilstot, ka pie vidējas turības tikuši maskavieši neatteiktos arī no Latvijā ķertiem nēģiem un vēžiem. Var arī piekrist Šleseram, ka piena sivēni un zuši pieder pie ekskluzīvām precēm jeb delikatesēm. Delikateses nav plaša patēriņa preces, tās neeksportē ešeloniem.
Taču ar vienkāršāku barību, tādu, kuru ēd strādnieki un kolhoznieces, ieiet Maskavas pārtikas veikalu ķēdēs un tirgos, domājams, nemaz nebūs tik vienkārši, ja to vispār varēs izdarīt.
Līdzīgi daudzām citām valstīm, Krievija, vārdos nosodot protekcionismu, dzīvē to piekopj. Krievijas lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika publiski paziņojusi, ka līdz 2012.gadam «importa īpatsvars gaļas resursos iekšējā tirgū samazināsies līdz 18%, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir gandrīz divas reizes mazāk». Ir maldīgi domāt, ka gaļas izstrādājumi nepieder pie ministres minētajiem «gaļas resursiem».
Var jau būt, ka «gāze grīdā» palīdzēs pārlēkt pāri Krievijas birokrātiem. Var jau būt. Tikai maz ticams.