Šlesers. Viņš uzskata - ja LPP/LC atsakās atbalstīt šo valdību, tad tās pastāvēšana ir apdraudēta, jo «mazākuma koalīcija var nolaist valsti līdz kliņķim». Pirmdien demisijas rakstus iesniedza TP ministri Mareks Segliņš, Baiba Rozentāle, Edgars Zalāns, kā arī Māris Riekstiņš, kuram premjers lūdza amatā palikt līdz jauna ministra iecelšanai.
Pēc TP aiziešanas no valdības LPP/LC frakcijas vadītāja Andra Bērziņa pirmā reakcija bija, ka partija varētu atbalstīt valdību valstiski svarīgos jautājumos, bet nedeleģēt savus cilvēkus valdībā. Tas šķiet ticami, lai gan kuluāros ir izskanējuši minējumi par to, kādus amatus LPP/LC varētu saņemt, sākot ar A. Šlesera atgriešanos Satiksmes ministrijā un beidzot ar ārlietu ministra posteni, kuram partijai ir pat divi kandidāti - Andris Bērziņš un Kārina Pētersone. A. Šlesers norobežojās no šādām runām. Viņu tikai pārsteidzot zvani no Vienotības cilvēkiem, kas taujā pēc atbalsta vienam vai otram kandidātam, radot iespaidu, ka viņiem pašiem ir posteņu tīkotāji. Uz jautājumu, vai A. Šlesers varētu atgriezties valdībā, viņš atbildēja: «Mani interesē tikai premjera amats pēc Saeimas vēlēšanām.»
JL un LPP/LC sadarbība koalīcijā šķiet maz ticama arī tāpēc, ka sarunas sākušās ar starpgadījumiem. A. Šlesers līdz pirmdienas vakaram vēl nebija saņēmis oficiālu premjera V. Dombrovska uzaicinājumu uz tikšanos, bet tikai tehnisko darbinieku sūtītās īsziņas. JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka A. Šlesers neesot runājis ar Solvitu Āboltiņu, kura kā JL vadītāja vēlējusies viņu uzrunāt kā LPP/LC priekšsēdi, tāpēc otrdien paredzēto tikšanos organizējis premjera birojs. Taču Dz. Zaķis kā pozitīvu zīmi uztver to, ka A. Šlesers ir piekritis sarunām, kā arī atzinīgi novērtē jau līdz šim saņemto LPP/LC atbalstu valdībai.
Tas, ka A. Šlesers nevarēja pateikt, cik ilgi plāno sarunas ar premjeru un līdz ar to pievērst sabiedrības uzmanību kā zelta akcijas turētājs, liecināja, ka LPP/LC izmantos visas iespējas, ko dod jaunā situācija. Tā demonstrēs savu piedāvājumu, kurā viena no prioritātēm ir valsts pārvaldes reforma, ieskaitot izmaiņas ministriju skaitā. Tāpat šīs sarunas atklās arī premjera partijas varēšanu. Taču - kamēr sarunas notiks, LPP/LC atbildīgi atbalstīšot valdību svarīgos jautājumos, uzsvēra A. Šlesers. Konstruktīvās pozīcijas demonstrēšana varētu būt vēl viens no ieguvumiem. Uz jautājumu, vai LPP/LC ir pienākums pret Tautas partiju kā varbūtējo partneri nākotnē, A. Šlesers atbildēja, ka viņam ir pienākums tikai pret Saskaņas centru, kas ir sadarbības partneris Rīgas domē. Tāpēc trešdien paredzama tikšanās ar Saskaņas centra līderi Jāni Urbanoviču. Partijas var rīkoties atšķirīgi, bet tām svarīgi jautājumi ir jāpārrunā.