Latvijas dzelzceļš jau vairākkārt vērsis uzmanību, ka vilciena bremzēšanas ceļš atkarībā no tā, vai tas ved pasažierus vai smagu kravu, ir no 200 metriem līdz pat kilometram. Jo lielāks vilciena svars, jo ilgāks laiks un attālums nepieciešams, lai tas apstātos. Iespēja palikt neskartam sadursmē ar vilcienu ir tikpat liela kā skārda bundžiņai sadursmē ar auto. Bet iespēja izdzīvot pēc sadursmes ar vilcienu - 40 reizes mazāka nekā divu citu sauszemes transportlīdzekļu avārijas gadījumā.
Labirinti īsti nelīdz
Pie dzelzceļa šķērsojumiem dažviet uzstādīti tā sauktie labirinti - koka vai metāla konstrukcijas, kas liek samazināt pārvietošanās ātrumu, mudina pievērst uzmanību, vai netuvojas vilciens. Taču no riteņbraucēju, īpaši - velotūristu, kas lieto divriteni ar piekabi, viedokļa, šādas konstrukcijas rada tikai nepatiku pret to uzstādītājiem un vēlmi izmantot apbraukšanas iespējas. Savukārt kājāmgājēji lielāku uzmanību tendēti pievērst tam, kur sper soli, jo dzelzceļa pārejām nereti ir slikts segums. Līdz ar to labirinti savu funkciju pilda tikai daļēji. Turklāt šādas konstrukcijas nav iespējams uzstādīt visur, kur cilvēki šķērso dzelzceļu.
«Manuprāt, problēma ir tā, ka nav kopīgas izpratnes par dzelzceļa šķērsošanas vietām, veidiem un konstrukcijām. Izskatās, ka vilcieni ir vissvarīgākie, un tiem, kuri mēģina šķēršot brauktuvi, nav citas izvēles, kā tikai uzmanīties,» stāsta Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. «Rīgā ir vairākas ielas, kas agrāk ir šķērsojušas dzelzceļu, un tagad tās aizvērtas ciet, lai vilcienam ir drošāk un vieglāk braukt. Netiek domāts par to, lai vienkāršāk un drošāk kļūtu gājējiem. Pastāv uzskats, ka gājēju pāreju šķērso tikai gājēji, taču bieži vien netiek domāts par māmiņām ar ratiņiem, invalīdiem un arī riteņbraucējiem.» Kā pozitīvu faktoru veloeksperts min riteņbraucēju nevalstiskās organizācijas uzsāktās sarunas ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, kuru laikā kopīgi secināts, ka jāmaina standarts par dzelzceļa infrastruktūru. «Patīkami, ka Latvijas dzelzceļš ir gatavs to darīt,» atzīst Viesturs Silenieks.
Sliedes - lamatas ratam
Ne mazāk bīstami riteņbraucējiem ir tramvaja sliežu šķērsojumi. Īpaši vietās, kur tramvaja maršrutā ir pagrieziens, bet pārbrauktuve nav perpendikulāra sliedēm. Biežākais riteņbraucēju avāriju cēlonis - sliedes rievā iesprūdis priekšējais rats, kas noved pie kritiena pāri stūrei. Ja tādā brīdī vēl tuvojas tramvajs vai automašīna... Rīgā tādas paaugstināta riska vietas ir vairākas, tajā skaitā K. Barona ielas galā.
«Pieļauju, ka attiecībā uz tramvaja sliežu bīstamību iepriekš nav bijusi pietiekami kvalitatīva komunikācija. Ir notikuši nelaimes gadījumi, mediķi apstiprina, ka šajās vietās cietuši daudzi, taču informācija par tiem nav apkopota. Tā nav zināma arī policijai, jo tie, kuri krīt vienatnē, neziņo. Šī iemesla dēļ Rīgas satiksme nav saņēmusi signālu, ka šīm vietām jāpievērš uzmanība,» komentē Viesturs Silenieks.