Tā otrdien Latvijas Bankas (LB) publiskotie dati par tekošā konta deficītu un tirdzniecības bilanci būtiski iedragāja makroekonomisko argumentu, ka lata kurss būtu jāsamazina, lai nodrošinātu līdzsvarotu naudas un preču apmaiņu starp Latviju un pārējo pasauli. Šim uzskatam bija šķietama ticamība pirms diviem trim gadiem, kad Latvijas tekošā konta deficīts konsekventi pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, mēs ar ārzemēs nopelnīto naudu spējām nosegt tikai četras piektdaļas no tā, ko ārzemēs iegādājamies. Taču kopš gada sākuma Latvijai ir ne tikai bijis tekošā konta pārpalikums, bet tas arī audzis fantastiskā tempā. Kopš aprīļa tas katru mēnesi ir gandrīz vai dubultojies un jūnijā sasniedza 259 miljonus latu (24% no mēneša iekšzemes kopprodukta!). Pirmajā pusgadā kopumā tas bija 519 miljoni latu, turklāt eksperti ir vienoti viedoklī, ka pozitīvā tendence turpināsies arī otrajā pusgadā.
Tiesa, nedaudz vairāk nekā pusi no jūnija rezultāta deva ārzemju firmu norakstītie zaudējumi, kuri neatspoguļo reālu naudas plūsmu. Tomēr pat bez šā «bilances efekta» rezultāts ir iespaidīgs, un tas ir vēl jo zīmīgāks tāpēc, ka atbilstoši LB datiem Latvijā jūnijā ir izveidojusies pozitīva preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance. Kā saka LB Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Guntis Kalniņš, «beidzot izdevumus par importētajām precēm un pakalpojumiem esam spējīgi apmaksāt ar ieņēmumiem, kas gūti no preču un pakalpojumu eksporta». Pavisam droši var teikt, ka tāds mēnesis nav bijis kopš 2000.gada, kad Latvijas Banka sāka uzskaitīt eksportu un importu mēneša griezumā, un ir ļoti ticams, ka tāds nav bijis kopš deviņdesmito gadu vidus. DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka arī šī tendence turpināsies un ka Latvija gadu beigs ar pozitīvu preču un pakalpojumu tirdzniecības bilanci.
Izlīdzinoties gan naudas plūsmām, gan preču un pakalpojumu bilancei, zūd pamats uzskatam, ka lata vērtība būtu jākoriģē. Ja par naudu, kuru saņemam par ārzemēs pārdoto, varam pilnībā samaksāt par to, kas mums ārzemēs ir vajadzīgs, tad tā ir slikta ziņa devalvētājiem, bet laba ziņa Latvijai.