Jānāk ar bagāžu
«Studējot mākslas terapiju RSU, patika, ka bija iespēja daudz uzzināt par cilvēku, jo pamatīgi jāapgūst fizioloģija, anatomija, patoloģija, psihiatrija, psiholoģija,» Dace teic. Sākot studijas, mākslas terapeitam jau jābūt augstākajai izglītībai. Citiem kolēģiem pirmā specialitāte, piemēram, bijusi kāda no veselības aprūpes jomas, psiholoģija vai sociālais darbs, un mākslas pasaule iepazīta papildus. Lai arī priekšzināšanas kādā no mākslām netiek prasītas, Dace uzskata, ka bez tām strādāt šajā profesijā būtu daudz grūtāk. Jāorientējas vizuāli plastiskās mākslas materiālos, jāpārzina mākslas pamati. Mākslas terapeiti specializējas konkrētā mākslas veidā, tādēļ muzikālā izglītība, izpratne par horeogrāfiju un drāmu attiecīgo speciālistu darbā ir nepieciešama.
Melns var nomierināt
Līdzīgi kā krāsas un simboli, arī muzikālie skaņdarbi un skaņas, kustības un žesti var ietekmēt ļoti dažādi - emocionāli nomākt, uzmundrināt vai nomierināt. Tā kā katrs cilvēks ir unikāls, arī terapijas ietekme ir atšķirīga. Vizuāli plastiskās mākslas terapeitam jāpamana un jāpalīdz noskaidrot, kāpēc kāda krāsa vai simbols izraisa attiecīgu emocionālo reakciju. «Reiz sesijas sākumā kādam klientam zaļā krāsa izraisīja asociāciju, kas lika raudāt, lai arī pieņemts, ka zaļā krāsa emocionāli nomierina,» stāsta Dace un skaidro, ka nav ne labu, ne sliktu krāsu, bet tās spēj izraisīt spēcīgus pārdzīvojumus, ja saistās ar kādu konkrētu notikumu. Sarkanā krāsa kādam var piešķirt papildu spēku un enerģiju, kas izsīkusi, vai pretēji - izraisīt nevajadzīgu satraukumu. Melnā krāsa ne vienmēr liecina par depresīvu noskaņojumu - šajā krāsā var rast arī mierinājumu, atpūtu.
Dace skaidro, ka mākslas terapija ir ilgstošs process, jo cilvēki atraisās pamazām, soli pa solim noskaidro, kas ar viņiem psiholoģiski notiek. Šajā profesijā jābūt ļoti vērīgam, uzmanīgam, jo svarīgi izsekot un pamanīt, kādus materiālus pacients vai klients izvēlas, kā darbošanos sāk un kā pabeidz. Gadās, ka, veidojot kolāžu, svarīgākais nav izvēlētais attēls, bet gan uzraksts otrā pusē vai ka atrisinājums rodas, darbu pagriežot augšpēdus. Bieži cilvēks savas jūtas un emocijas vārdos nevar pastāstīt, mākslas terapeita uzdevums ir palīdzēt tās izpaust citādi.
«Ir bijis tā, ka esmu sesijai rūpīgi gatavojusies, bet nācies visu nolikt malā un pieskaņoties reālajai situācijai,» Dace stāsta un atzīstas, ka šajā darbā visvairāk gandarī, ja cilvēks ir sapratis, ko izmantotā krāsa un simbols viņam nozīmē, ja mākslas terapijas procesā atklājis risinājumu savām grūtībām. «Kāda sieviete uz nodarbībām nāca tikai tāpēc, ka ārsts ieteicis, bet pēc laika priecīga atzinās, ka atklājusi līdz šim nezināmu iespēju izpausties. Mākslas terapeits jau nevērtē kompozīciju vai proporciju pareizību, kā to dara mākslas izglītībā,» Dace saka.
Arī pašu vajadzībām
Mākslas terapeiti strādā komandā ar ārstiem un citiem speciālistiem. Mākslas terapiju papildus ārstniecības kursam izmanto arī Līgatnes un Vaivaru rehabilitācijas centrā, kurā Dace praktizējusies. Taču mākslas terapija piemērojama ne tikai garīgu, psihosomatisku vai citu slimību gadījumos, bet arī tad, ja kādam darbā draud izdegšanas sindroms, nomāc pārmērīgs stress vai profilaktiski, lai saprastu savu iekšējo pasauli un sakārtotu domas. Arī pašiem mākslas terapeitiem ir būtiski ik pa laikam iziet personīgo terapiju un supervīzijas pie citiem speciālistiem, jo, lai palīdzētu citiem, jāizprot arī sevi un jāatjauno spēki. «Profesija nav viegla, bet interesanta. Tas ir nemitīgs darbs ar sevi, un tās ir arī mācības mūža garumā,» stāsta Dace. Daudz jālasa jaunākie atzinumi, jāstudē literatūra, informācija internetā, lai uzzinātu par pētījumiem pasaulē un citu pieredzi, jāapmeklē semināri, kursi, konferences. «Mūsu kurss bija pirmais, kas 2006. gadā sāka studijas mākslas terapijā. Tajā bijām augsta līmeņa profesionāli psihologi, mākslas pedagogi, ārsti, sociālie darbinieki. Ja vienā cilvēkā tas viss varētu apvienoties, iznāktu ideāls mākslas terapeits,» Dace smaida.
Maz štata vietu
ASV un Anglijā mākslas terapeiti aktīvi darbojas aptuveni 50 gadu. Lai gan Latvijā interese par šo profesiju ir jau kopš 90. gadiem, jārēķinās, ka tikai nedaudzās veselības aprūpes iestādēs šīs jomas speciālistiem ir štata darbavietas. Dace lasījusi lekcijas topošajiem sociālajiem pedagogiem un darbiniekiem gan LU, gan augstskolā Attīstība, kā arī vada mākslas terapijas sesijas praktizējošiem sociālajiem darbiniekiem, kuriem bieži draud fizisko un emocionālo spēku izsīkums, jo ikdienā jārisina negācijas. Daces vadībā notiek sesijas arī tehniskās jaunrades nama Annas 2 mākslas terapijas laboratorijā, kas dod iespēju dalībniekiem attīstīt radošās spējas un veicināt personības izaugsmi. Praksē Dace konstatējusi, ka cilvēkiem visbiežāk tiek nodarbināta viena smadzeņu puslode - analītiskā, bet radošajai pusei netiek dots pietiekams darbs. Viņasprāt, īpaši IT un banku speciālistiem būtu jāļauj sev vaļa un kā lieliem bērniem jādarbojas ar krāsām - jāzīmē un jāveido. Radot mākslas darbu, tiek harmonizētas abas smadzeņu puslodes.