Tagad, iespējams, slimnīcas «atslābušas,» jo Veselības ministrijas (VM) amatpersonas publiski solījušas, ka šogad nevienu iestādi «nesvītros» no slimnīcu saraksta, kas sniedz palīdzību visu diennakti, iespējams, arī ne nākamgad. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis gan saka - līdz rudenim plānojam izstrādāt kritērijus slimnīcām, piemēram, kādam jābūt pacientu skaitam katra līmeņa slimnīcā, kādiem speciālistiem slimnīcā obligāti jābūt. Viņš norāda - apvienības bija domātas, «lai taupītu, racionāli izmantotu valsts naudu nelielā budžeta ietvaros». Varētu arī tikt koriģēts hospitalizācijas plāns - kurp virzīt lielās pacientu plūsmas. Viņš uzsver - veselības aprūpe visiem tiks nodrošināta, taču - kāda un kur, tas gan var mainīties. «Var gadīties, ka daļa no pacientiem var tikt vesta uz citu slimnīcu nekā līdz šim, taču pacients no tā necietīs,» viņš skaidro. Tas varētu nozīmēt - kādām slimnīcām izdzīvošana būs grūtāka.
Talsiem apvienībā paveicies
Lai iegūtu Eiropas naudu infrastruktūrai, apvienības jāpiereģistrē līdz 30. jūnijam. VM informācija liecina, ka reģistrētas ir Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība, kā arī pirms pusotra mēneša - Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kura tapusi, apvienojoties Ventspils un Talsu slimnīcām.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvis Valts Rauhvargers ar apvienības darbību ir apmierināts. Ventspils slimnīcai ieguvums ir lielāka pacientu plūsma, taču par aprūpes slimnīcu valsts pārveidotā Talsu slimnīca tagad var turpināt darbu atsevišķos diennakts neatliekamās palīdzības profilos, piemēram, ķirurģijā.
Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienībā patlaban katra slimnīca uz maiņām divas nedēļas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Apvienības vadītāja Mudīte Jaceviča saka - «nākotnē neatliekamo palīdzību sniegs tikai viena slimnīca. Tas nenotiks vienā mirklī, mums ir «jāpārslēdzas,» tas atkarīgs no ekonomiskiem, politiskiem procesiem».
Neļauj raustīt aiz bizēm
Tiesa, virknei slimnīcu apvienību plāni sadrupuši. Kuldīgas slimnīca nesen iedevusi «kurvīti» Liepājas reģionālajai slimnīcai. Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) Dienai pamatoja: «Ir grūti apvienoties, ja apvienības lielais brālis mazo māsiņu rupji rausta aiz bizēm.» No reģionālās slimnīcas piedāvājuma esot izrietējis, ka Kuldīgas slimnīca vairs nesniegtu 24 stundu diennakts neatliekamo palīdzību. Tagad Kuldīgas slimnīca sākusi sarunas par apvienības veidošanu ar Saldus medicīnas centru, kurš sniedz aprūpes slimnīcas, ambulatoros un traumpunkta pakalpojumus.
Iecerētajā apvienībā Alūksnes slimnīca ar Vidzemes slimnīcu nedosies, Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa saka - apvienību var veidot, ja ir nauda, nevis laikā, kad tās trūkst. Ja šai rajona slimnīcai nāksies zaudēt kādus neatliekamās palīdzības profilus, iedzīvotājiem būs apgrūtināta pieeja veselības aprūpei.
Arī Cēsu slimnīcas un Madonas slimnīcas apvienības ideja ir izjukusi. Tiesa, jau pašā sākumā abas slimnīcas raudzījās uz apvienošanos diezgan skeptiski. Abas ir līdzīga apjoma rajona slimnīcas, turklāt atrodas samērā tālu viena no otras. Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts saka - jau šā gada sākumā Madonas slimnīca pavēstījusi, ka tomēr nepiekrīt apvienībai, par apvienošanos ar kādu citu slimnīcu pagaidām cēsinieki nedomājot.