Pats saka, ka amatam viņu uzrunājis Valdis Dombrovskis. Taujāts par viņa noteiktajām prioritātēm iepriekš zaļo zemnieku pārvaldītajā Satiksmes ministrijā, A. Ronis atbild lakoniski - visas tās, kuras minētas valdības deklarācijā sadaļā Transports, infrastruktūra un sakari. Deklarācijā var lasīt, ka tās būs dzelzceļa struktūras uzlabošana, Latvijas lielo ostu un lidostas Rīga attīstība, kā arī transporta infrastruktūras attīstība ar ES fondu un TEN-T finansējuma sniegtajām iespējām. Uzmanību pievērsīs arī elektronisko sakaru nozares attīstībai, veicinot platjoslas telekomunikāciju pieejamību visā Latvijā. Ilggadējā diplomāta karjerā šis ir jauns pavērsiens, jo līdz šim viņa darbība lielākoties saistīta ar ārlietām, taču pilnu atbildību par viņa darbību gatavi uzņemties Vienotība un Zatlera Reformu partija.
Tomēr A. Ronim ir arī citas, tik skaļi neizskanējušas intereses - kopā ar baņķieri Valēriju Belokoņu un agrākā Latvijas Bankas prezidenta partijas Jaunais laiks (JL) līdera Einara Repšes sievu Rūtu Raginsku-Repši viņš iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, Madonas novadā ķeroties pie ekopilsētas attīstības darbiem. Sena draudzība viņu saista arī ar agrāk par JL pelēko kardinālu dēvēto Danu Titavu - abi iepazinušies, kad A. Ronis bija Latvijas vēstnieks NATO, bet Dans Titavs - aizsardzības ministra E. Repšes palīgs.
Savu darbību sācis kā LTV raidījuma Panorāma Ārzemju ziņu nodaļas reportieris, filozofa izglītību guvušais A. Ronis ātri vien nokļuva diplomātiskajā dienestā, sākdams strādāt Ārlietu ministrijā. Pēc gandrīz desmit gadu pieredzes ĀM, tostarp valsts sekretāra vietnieka krēslā, 2000. gadā 31 gada vecumā viņš kļuva par Latvijas vēstnieku ASV. Pēc četriem gadiem šajā postenī viņš kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO, taču šajā amatā uzkavējās tikai gadu, iesniedzot atlūgumu, ko pamatojis ar personiskiem motīviem. Uz pieciem gadiem A. Ronis diplomātiju nomainīja pret banku sektoru, tomēr no ārpolitikas neatvadījās - sāka strādāt par priekšsēdētāju Latvijas un Amerikas finanšu forumā, lai uzlabotu Latvijas finanšu sektora tēlu ASV. Šajā periodā A. Ronis aktīvi sāka iesaistīties iekšpolitikā - viņa, kā arī Māra Riekstiņa un Mārtiņa Bondara vārdi tika minēti kontekstā ar jauna politiska spēka veidošanu, A. Ronis 2007. gadā esot uzrunāts arī kandidēšanai premjerministra amatam. 2010. gada 30. aprīlī A. Ronis kļuva par LR ārlietu ministru, šo amatu zaudēja 2010. gada 3. novembrī, kad tika apstiprināta jaunā valdība.