Latviju pāršalkusi viena šāda ziņa, ko daudzi savos komentāros uztvēruši kā šīsnedēļas labāko: bērna varotājs pakāries bikšu gumijā. Vairāk nekā 300 pozitīvu kolektīvā viedokļa izteicēju! Kad tā vēl ir bijis, ka par kādu jautājumu visi izsaka pozitīvu viedokli? Savos komentāros par notikušo cietuma izolatorā visi vienbalsīgi atzīst, ka beidzot ir par ko priecāties. Par varmākas nāvi. Par nepieciešamību atjaunot nāvessodu. Par to, ka nevajag veikt izmeklēšanu cietumā, noskaidrojot vainīgo, kurš pieļāvis apcietinātā pašnāvību.
Viedokļi šajā gadījumā pilni ar smaidiņiem, prieka izsaucieniem, smagu smilšu novēlējumu brīvprātīgi aizejošajam meitenītes varotājam. Komentētāju aizslēpšanās aiz neatpazīstamības pasargājošā širmja šoreiz nedarbojās. Iespējas publisko telpu pievemt ar savu žulti bija izplēnējušas. Nebija neviena, kas ierēdnieciskā viszinībā atgādinātu - paklau, bet tam varmākam taču arī ir cilvēktiesības pašizpausties. Sak, nu ko jūs slimam cilvēkam padarīsit? Neuzradās neviens, kas atgādinātu, ka esam civilizēti, humāni arī pret tiem, kuri nostājušies uz likuma pārkāpēju ceļa. Izteica vēlējumu, kaut pats varmāka būtu pakļauts fiziskām mokām, kādas sagādājis bērnam.
Saņēmu vēstuli: «Tādiem čomiem vispiemērotākais apstrādes veids redzams Law Abiding Citizen pilnajā versijā, kur Džeralds Batlers nesteidzīgi sadala savas sievas un meitas slepkavu un izvarotāju. TV bija sižets par vienu pedofilu Talsos, kurš pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma tika izmitināts sociālajā mājā kopā ar sievietēm un bērniem un atsāka savu tieksmju apmierināšanu. Mājas iedzīvotāji n-tās reizes vērsās pie atbildīgajām instancēm, lai to kropli izmitina citur. Tur, protams, atrakstījās, lai iedzīvotāji mēģinot «sadzīvot», līdz varmāka ievilka savā midzenī sešus gadus vecu puiku... Vecis apcietinājumā, bet diez vai bērnam tas vairs ko maina... Šajā gadījumā uz Batlera zāģējamā galda, pirmkārt, jāliek atbildīgās amatpersonas, kuru bezdarbības rezultātā cieš bērni.»
Nav runas par linča tiesu, bet sabiedrības viedokli, ka likums pret dzimumnoziegumiem ir pārāk liberāls. Par to, ka varmākas likuma priekšā jūtas pasargātāki par viņu upuriem. Pretējā gadījumā dzimumnoziedznieka rīcību vērtējošais likums paliek saudzējošs kā sultāna vezīra glaimi, nevis sods. Var nepatikt sabiedriskā doma par nāvessoda atjaunošanu kā taisnīgākas tiesas iespēju, bet pat sultāns saprata, ka šīs domas tautā eksistē.