Jānis Šmēdiņš
Vai šajās dienās nosvīst arī paspējāt?
Jā, nebija tik traki. Pirmajā dienā var piekrist, ka spēles priekš mums bija diezgan vienkāršas, bet šodien [svētdien], īpaši jau finālā, bija jau diezgan grūti. Tas sākums padevās tāds «interesants», taču nestresojām. Apzinājāmies, ka jāspēlē līdz trīs setu uzvarām un iespējas atspēlēties vēl būs. Pirmais sets bija tāds smagnējs no mūsu puses, taču pēc tam praktiski visu laiku arī bijām priekšā.
Pirmajā setā Regža un Āboliņš ar kaut ko pārsteidza?
Viņi ne tikai pirmajā setā, bet arī visā spēlē patiesībā ļoti labi nospēlēja. Negaidījām no viņiem tik labu sniegumu. Viņi labi uzservēja, turklāt arī saule tobrīd uzspīdēja ļoti neērti serves uzņēmējiem, jo bija tieši virs tīkla. Bija grūti tikt līdz uzbrukumam, taču pamazām sakārtojām savu spēli, arī blociņš vairāk nostrādāja.
Kā Jūrmala tika galā ar šāda līmeņa turnīra uzņemšanu?
Ļoti iepriecināja skatītāju daudzums un kopējā atmosfēra. Tribīnes no ārpuses varbūt neizskatās nekā īpaši, taču no iekšpuses skats bija tiešām fantastisks. Prieks, ka sanāca tik daudz cilvēku. Nebūt ne visos turnīros uz finālu sanāk pilnas tribīnes. Pat pašos lielākajos ne. Prieks, ka arī šāda līmeņa turnīrā Latvijā varam savākt pilnu stadionu, un ceru, ka tas palīdzēs turnīram attīstīties vēl augstākā līmenī. Ja par sportisko līmeni un konkurenci, tad, protams, tā šoreiz nebija tik liela kā Grand Slam turnīros. Apzinājāmies, ka mums šajā turnīrā ir jāuzvar.
Tas neapgrūtināja noskaņošanos katrai spēlei?
Tas ir nedaudz sarežģītāk, jo nav kā Pasaules kausa posmos. It kā darām jau visu kā parasti, taču kaut kur zemapziņā saglabājas tā apziņa, ka viņus visus vajadzētu vinnēt bez lielām problēmām.