Daudz smagāka un internacionālāka epitetu sērija laužas pār lūpām, ja šādā dienā vajadzības vai neapdomības dēļ esi nolēmis kaut kur nokļūt ar savu auto. Jo tracinošāku situāciju vieš bezspēcības apziņa, jo labi nebūs šā kā tā - brauksi vai steberēsi pats vai ļausies sabiedriskā transporta «žēlastībai» - tas kļuvis tikpat katastrofāls kā to dezorganizējošā sniega daudzums. Ūdeni sniegoto emociju lielgabalā pielej Rīgas domes «lieliskā» apelācija pie pilsoniskās apziņas, lai cilvēki atturas lietot privātos braucamos. Mašīnas trenkāšana un degvielas svilināšana ir kritiski apsverama jebkuros laika apstākļos, tomēr lielajam braucēju vairākumam no rīta noteikti ir bijuši nopietni iemesli izšķirties par spēkrata atrakšanu no kupenas. Un kāda ir alternatīva? Ja jau tiek izteikti tik dziļdomīgi priekšlikumi, kāds ir pilsētas piedāvātais variants? Nekāds. Ka visas atbildīgās instances - a/s Ceļu pārvalde, CP Serviss, SIA Roadex un Rīgas tilti - strādājot pilnā sparā, ir vājš mierinājums, ja trolejbuss no vienas pieturas līdz otrai kādu 500 metru attālumā spiests tūļāties 12 minūtes, un attiecīgi jebkādi sabiedriskā transporta grafiki kļūst absurdi.
Šis nu ir īstais brīdis (tiesa, krietni nokavēts) mobilizēt arī darba alkstošos bezdarbniekus, kuru nodarbināšanai par 100 latiem mēnesī pašvaldības, kā nākas dzirdēt, nespējot vien darbus sagudrot. Vecos laikos teica, ka pēdējais, ko cilvēks varētu darīt, ir grāvjus rakt. Nu sniega grāvju rakšana, kas burtiski atvieglo līdzcilvēku soli, kļuvusi par cienījamu nodarbi.