Ekonomiskās situācijas pesimistiskais vērtējums pie mums jāskata kontekstā ar veselības un sociālo garantiju, kā arī nodokļu līmeņa vērtējumu. Tautsaimniecības attīstība ir lēna, tāpēc iedzīvotāju ienākumi neaug tik ātri, kā gribētos. Toties nodokļi, ja salīdzina pret algu līmeni, ir visai lieli, kaut procentuāli zemāki nekā citur un arī nenodrošina pietiekamus valsts budžeta ieņēmumus jau pieminētajām sociālajām vajadzībām.
Gan pie mums, gan vidēji ES ļoti augstā līmenī konstatējams sabiedrības satraukums par bezdarbu. Tā līmenis Latvijā vairs nav ar divciparu skaitli rakstāms kā krīzes gados, un tomēr tas rada pietiekamu pamatu bažām, ņemot vērā, ka daudzi cilvēki bez darba ir ilgstoši. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūlija beigās bija 8,3%, bet saskaņā ar Eurostat datiem šā gada jūnijā Latvijā bezdarba līmenis bija sestais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt augstais Latvijas iedzīvotāju satraukuma par bezdarbu rādītājs varētu liecināt arī par to, ka liela daļa arī patlaban nodarbināto ir nedroša par iespēju saglabāt darbu ilgtermiņā, un tas var nozīmēt, ka joprojām ir augsts potenciāls darbaspēka aizplūšanai no valsts.
Diena