Par to liecinot gan savdabīgi veidotie skudru pūžņi, gan aizvadītā netipiski siltā ziema.
Laika vērotājs Vilis Bukšs atzīst, ka vecākajai paaudzei norises dabā palīdz izprast gan dzīves laikā gūtā pieredze, gan intuīcija, tomēr absolūtam pesimismam nav pamata.
«Tā ir - ja ziema bijusi slikta, arī vasara tāda būs. Šī ir viena no pazīmēm, ar kuru var rēķināties,» apstiprina laika vērotājs. «Tomēr detaļās vērtējot un zīmes vērojot, izskatās, ka labāki laika apstākļi - mazliet vasarīgāks - mūs sagaida laika posmā no 7. jūlija līdz otrajiem Pēteriem - 12. jūlijam. Tad arī varētu sākties tradicionālais siena laiks. Līdz šim par siena laiku zemnieki sūdzas, nu sācies pūdētājs, jo nopļautais jau salijis,» novērojis Vilis Bukšs.
Arī otra jūlija puse solās būt labāka. «Ap 25. jūliju atkal būs saulaināks un saulaināks, tāpat augusta pirmā puse izskatās laba - ar mērenu siltumu, plus 22 vai 23 grādiem. Daba vasaru atgriezīs,» cer laika vērotājs.
Taujāts, vai agrais pavasaris ar lielo karstumu vēsta par ātrāku rudens ieskaņu, Vilis Bukšs nenoliedz - viņa vērojumi liecina, ka tā ir vērā ņemama pazīme.
Rudens fāzē ieiesim jau augusta otrajā pusē, kad kļūs vēsāks. «Ja citugad ziema sākās agrā pavasarī un attiecīgi uz to reaģēja augu valsts, šogad līdz ar nesen piedzīvoto vēsumu procesi dabā mazliet iekavējušies. Piemēram, pērn liepziedi pilnos ziedos bija pēc Jāņiem, šogad - vismaz austrumu pierobežā - tie vēl ir pumpuriņos (mūsu saruna risinās 1. jūlijā - red.). Lai gan liepu ziedu diena ir 4. jūlijs. Ja ir vidēji normāla vasara, šai dienā liepām būtu jāsāk ziedēt,» stāsta Vilis Bukšs.
Viņš novērojis vēl kādu dabas parādību - ja eglēm daudz čiekuru, nākamā ziema nekādā gadījumā nebūs maiga. «Un šogad egļu galotnēs ir daudz čiekuru, tā ka ziemā sagaidīsim gan sniegu, gan salu,» tā Vilis Bukšs.