Jauns sākums. Vai zināt, ka sauklis nav jauns? Tas ir importēts no ASV.
Jauns sākums - tas skanēja arī pēc Ņūorleānas lielajiem plūdiem. Katastrofā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, bet daži nelaimē saredzēja lielisku iespēju - privatizēt visu izglītības sistēmu štatā. Jauns sākums, kurš nebūtu iespējams, ja nenotiktu nelaime.
Viens no tiem, kas Ņūorleānas plūdos saskatīja iespējas, bija Miltons Frīdmens. Viens no lielākajiem brīvā tirgus ekonomikas ideologiem, kāds bijis. Cilvēks, ar kura ideoloģiju ir izaugusi vesela Latvijas ekonomistu un politiķu paaudze. Var teikt - neoliberāļu Ļeņins. Pēc šiem plūdiem, būdams 93 gadus vecs, viņš atrada spēkus uzrakstīt komentāru The Wall Street Journal. Viņš aicināja privatizēt štata skolu sistēmu.
Šoka terapija ir Miltona Frīdmena iecienītas zāles. Tās ir saņēmušas daudzas pasaules valstis un turpina saņem tagad -ekonomiskās krīzes laikā. Kanādiešu rakstniece Naomi Kleina, kuras grāmatu Šoka doktrīna nesen laidusi klajā izdevniecība Dienas grāmata, to sauc par šoka doktrīnu, kura pašlaik tiek īstenota globālos mērogos, jo valda globāla krīze.
Kam ir vajadzīga šoka terapija? Izmiecēšanai. Ieklausīsimies M. Frīdmenā, lai saprastu arī Latvijā notiekošo: «Tikai krīze - reāla vai iedomāta - nes patiesas pārmaiņas. Kad notiek krīze, pieņemtie lēmumi un rīcība balstās tā brīža piedāvātajās idejās. Lūk, tā manā izpratnē ir mūsu galvenā funkcija: rast alternatīvas pastāvošajai politikai, lai tās uzturētu dzīvas un iespējamas, līdz politiski neiespējamais kļūst politiski neizbēgams.»
Viena no tādām «politiski neiespējamām» lietām parasti ir lielo valsts uzņēmumu privatizācija. Tikai pamatīga krīze var piespiest, lai «politiski neiespējamais kļūst politiski neizbēgams». Un krīzes tiek izmantotas un, iespējams, radītas.
Cits skatījums uz globālo makroekonomiku un globālo krīzi, kurā mēs visi kopā ar Latviju piedalāmies, radīsies, izlasot grāmatu, kuru Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Štiglics ieteica lasīt The New York Times slejās, bet tās sarakstītāju Naomi Kleinu žurnāls Foreign Policy ierindoja pasaules ietekmīgāko intelektuāļu simtnieka 11. vietā.