Uzņēmēju organizācijas pauž bažas, ka vairs nebūs atbalsta tikko strādāt sākušajiem uzņēmumiem, īpaši ņemot vērā ieceri ieviest minimālo sociālā nodokļa likmi. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) gan sola strādāt pie jauniem nodokļu regulējumiem biznesa sācējiem un mazajam biznesam. Pirmais būs par speciālo nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem jeb tā sauktajiem start up, kuru varēs piemērot trīs gadus kopš biznesa sākšanas, un otrais nodokļu regulējums būs domāts maziem mikrouzņēmumiem. Jaunie regulējumi jāizstrādā līdz 2017. gadam.
Jāpiebilst, ka valdības ieviestajiem nozaru ierobežojumiem noteikts pārejas periods. Ja uzņēmums MUN maksātāja statusu ieguvis līdz 2015. gada 30. aprīlim un veic saimniecisko darbību nozarē, kurā šo statusu no 2016. gada nepiemēro, tad šādam uzņēmumam MUN maksātāja statusu piemēros vēl 2016., 2017. un 2018. gadā. Savukārt, ja šis statuss iegūts no 2015. gada 1. maija līdz 2015. gada 31. decembrim, tad tas darbosies tikai 2016. gadā.
Bažas par ēnu ekonomiku
37 nozaru, kurās netiks piemērots MUN, sarakstu sagatavoja FM. Tika ņemti vērā četri kritēriji. Pirmais - netiek ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un darbiniekiem sociālo pakalpojumu klāsts pieejams mazākā apmērā nekā darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā. Otrais - pastāv augsts risks, ka MUN režīmu izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Trešais - jomā ir augsts ienākumu potenciāls un ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas un kvalifikācija. Ceturtais - netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā. Jāteic, ka šādam nozaru sarakstam iebilst EM, un EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzskata, ka FM izvirzītie kritēriji nozarēm, kurās nevarēs piemērot MUN maksātāja statusu, nav pamatoti. Tomēr valdība lēma citādi un nozaru sarakstu apstiprināja.
Pašu nozaru vērtējums par turpmāku MUN režīma nepiemērošanu ir atšķirīgs. Piemēram, Latvijas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Juristu biedrība kategoriski tam iebilst. Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ruta Šneidere uzskata, ka pilnībā pietiek ar noteiktajiem apgrozījuma ierobežojumiem uzņēmumiem, kuri vēlas pretendēt uz MUN statusu.
«Īpaši smagi jaunais regulējums skars mazos uzņēmumus laukos, kur objektīvi ir maz klientu un nekādu augstu ienākumu nevar būt. Jāņem vērā, ka daudziem grāmatvežiem, arī man, darbs mikrouzņēmumā ir tikai blakus nodarbe, kur netiek strādāts uz pilnu slodzi. Šāds aizliegums tikai veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē,» uzskata R. Šneidere.
Savukārt Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, atzīstot, ka nevar tieši pateikt, kā tas ietekmēs viņa pārstāvēto nozari, ir pārliecināts, ka tas nav labs risinājums. «Parasti šādas izmaiņas «no augšas» nodokļos rodas tad, ja trūkst naudas budžetā. Manuprāt, MUN ir labs atbalsts mazajiem uzņēmējiem un vēl piecus sešus gadus, kamēr Latvija pilnībā atkopsies no krīzes, šo nodokļu režīmu aiztikt nevajadzēja,» norāda A. Borovkovs.
Ir arī atbalsts
Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs ar jauno normu ir ļoti apmierināts un uzsver, ka «lielais skaits mikrouzņēmumu būtiski kropļo konkurenci nozarē, īpaši tas attiecas uz pašvaldību publiskajiem iepirkumiem, kur mikrouzņēmumi var piedāvāt būtiski zemāku cenu nekā vispārējā nodokļu režīmā strādājoši uzņēmumi.»
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka mikrouzņēmumi izkropļojuši darba tirgu, jo «saviem darbiniekiem var piedāvāt lielāku neto algu nekā parastie uzņēmumi. Līdz ar to pēdējiem ir grūtības ar darbinieku piesaisti.»
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka MUN nepiemērošana gadījumos, kad to nevēlas pašas nozares, ir pareiza, taču šādas nozares esot tikai pāris, nevis 37.
«Jāieklausās nozaru viedokļos, ja nozare šādu iespēju vēlas saglabāt, tas būtu jāatļauj. Viena no nozarēm, kur nevarēs darboties mikrouzņēmumi, ir informācijas tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka netiks radītas jaunas darba vietas ar augstu pievienoto vērtību. Būtībā FM pasaka, ka šajā nozarē biznesa uzsācēji nav gaidīti. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija FM viedoklim iebilst,» teic J. Endziņš un retoriski jautā: «Vai tad mēs nevēlamies attīstīt augstas pievienotās vērtības ekonomiku?»
Ministriju viedokļi
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne gan norāda, ka jaunais nodokļu regulējums, kas attieksies uz komercdarbības uzsācējiem, ļaus ar samazinātu nodokļu likmi darboties visiem start up, to vidū arī informācijas tehnoloģijas jomā. «Tas būs mērķtiecīgs atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem. Pašreizējā situācija, kad zināms konkrēts piemērs - programmētājs strādā 28 mikrouzņēmumos, neatbilst nekādiem kritērijiem,» uzskata A. Kaļāne.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda, ka EM nostāja gan ir, ka labāk būtu pilnveidot esošo mikrouzņēmumu regulējumu, nevis strādāt pie jauna, taču «valdība lēma citādi». Tāpēc kopā ar FM strādāsim pie diviem jauniem regulējumiem. «Jāļauj cilvēkam veidot mazo biznesu, kas tāds arī paliek. Ne visi grib attīstīt nopietnus uzņēmumus, un valstij nevajag spiest to darīt,» pārliecināts ir R. Aleksejenko.