Pēc darījuma SIA Sigilo KV ticis pie trīs zemesgabaliem ar kopējo platību 6,3 hektāri un pie būvēm, kas atrodas uz tiem, - bijušā piena pārstrādes kompleksa ēkām, divām attīrīšanas iekārtām, kā arī piena ražošanas korpusa jaunbūves. Vecā ražotne tiks nojaukta - tas varētu notikt pēc būvatļaujas saņemšanas jau šā gada rudenī, bet attīrīšanas iekārtas - aizbērtas. K. Kazāks uzskata, ka jaunuzceltais korpuss ir teicamā stāvoklī - tam ir visas nepieciešamās komunikācijas, un arī kanalizācija esot pieslēgta pilsētas tīklam, tāpēc nekas netikšot novadīts netālajā upē, kā tas bijis AS Bauskas piens darbības laikā.
Savukārt bankas pārstāvju lēmumu objektu pārdot par minēto summu K. Kazāks saista ar AS GE Money Bank un šī paša nosaukuma uzņēmumu grupas iziešanu no Latvijas tirgus, līdz ar to - atbrīvošanos no tai piederošiem īpašumiem.
Biodegviela no piena
Ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību - tā K. Kazāks raksturo savas ieceres Bauskā. Konkurēt ar Latvijas piena rūpniekiem gan uzņēmums neplāno, jo cieto sieru pēc itāļu pārtikas tehnologu receptes tas ražos Itālijas sadarbības partneriem, kuri jau esot atrasti.
Savus lielākos plānus SIA Sigilo KV saista ar piena sūkalām, kas radīsies siera ražošanas procesā un tiks iepirktas arī no kaimiņvalstīm. Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas fakultātes pētniekiem, uzņēmēji nonākuši pie vairākām idejām, ko iesākt ar vērtīgo siera blakusproduktu. «Laižot sūkalas caur īpašiem filtriem, iegūsim laktozi un proteīnu. Tālāka laktozes fermentācija ļaus iegūt gan etanolu jeb biodegvielu, gan vielu ar augstu proteīnu daudzumu, no kā var ražot augstvērtīgas lopbarības piedevas vai pat uztura bagātinātājus cilvēkiem, - zinātnieki izpētījuši, ka šāds produkts satur neaizvietojamās taukskābes un aminoskābes, kas pazemina holesterīnu. Savukārt sūkalu proteīns tiks pārstrādāts pulverī un eksportēts. Plānojam izmantot arī gāzi, kas rodas fermentācijā,» ražotnes nākotnes darbu ieskicē K. Kazāks, atklājot, ka tiks radītas aptuveni 40 darbvietu un kolektīvam aicinās pievienoties arī bijušos Bauskas piena kombināta pārtikas tehnologus. Pēc uzņēmēja sacītā var spriest, ka viņa iecerēs rūpnīcas skursteņi jau dūmo, jo viņš sarēķinājis pat saražotās produkcijas apjomus. Lai plāni īstenotos un jauniegūtajā ēku kompleksā sāktos dzīvība, atliek vien tikt pie vairākiem miljoniem latu.
Jautāts, kad sāksies ražošana, viņš atbild, ka tas būs atkarīgs no tā, vai uzņēmums saņems Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Ja iznākums būs pozitīvs, jaudas varētu iedarbināt pēc pusotra vai diviem gadiem, jo līdz tam vēl jāiegādājas iekārtas, jāizveido speciālistu komanda un jāorganizē ražošanas process.
Grausts jānojauc
Darījumu starp banku un uzņēmumu, kā arī tā iespējamo atsaukšanos uz novada izaugsmi atzinīgi vērtē Bauskas novada domes pārstāvji. Saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs norāda, ka jaunie īpašnieki sākuši teritorijas sakopšanas darbus. Viņš gan uzskata, ka arī vecā ražotnes ēka būtu izmantojama, ja vien a/s Bauskas piens pirmā maksātnespējas administratore nebūtu ļāvusi demontēt un izpārdot ražotnes aprīkojumu. Par objekta pienācīgu apsaimniekošanu ilgu laiku nav gādāts, tāpēc tas pārvērties par graustu. Tagad grausta nojaukšanu atbalsta Bauskas domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (VL - TB/LNNK), sakot, ka, demontējot ēkas žogu, varētu pagarināt gājēju celiņu no Bauskas uz tuvējo ciematu.
Ar piesardzību uz SIA Sigilo KV iecerēm raugās Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš uzskata, ka lielas ieceres iesācējiem ražošanas nozarē ir raksturīgas, bet izdošanos ietekmē daudzi ārēji faktori: «Netālu atrodas Latvijas piena nozares lielākais konkurents - Lietuva -, kam šajā jomā ir senas iestrādnes un savi stratēģiskie mērķi. Kaimiņvalstī vēsturiski attīstīti lielie uzņēmumi, taču ganāmpulks lietuviešiem ir daudz mazāks, tāpēc viņi pērk pienu no Latvijas zemniekiem, pastāvīgi uzturot spriedzi iepirkuma cenu politikā. Ja jaunais ražotājs patiešām izstrādās inovatīvus produktus, kam līdzvērtīgu nebūs, daļa piena, kas iepriekš tika Lietuvai, paliks Latvijā, un tas, protams, ir ieguvums,» uzskata J. Šolks.
Arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe norāda, ka Latvijā pārstrādātā svaigpiena apjomu kāpināšana un tā eksporta samazināšana ir viens no nozares ilgtermiņa mērķiem.
Tieši piena uzpirkšana no Latvijas zemniekiem un tā pārdošana lietuviešiem iepriekš bijusi SIA Sigilo KV pamatdarbība. Jautāts, kāpēc pēc vairāku gadu starpniecības uzņēmums nolēmis pievērsties ražošanai, K. Kazāks atbild lakoniski: «Pienācis brīdis darbībai radīt lielāku pievienoto vērtību,» un piebilst: «Pirmā doma bija kļūt par klasisku piena pārstrādātāju, bet Latvijā tādu ir ļoti daudz un sadrumstalotības dēļ viņiem grūti klājas eksporta tirgū - daži pastāv tikai nišas produktu dēļ, citi - uz zemnieku rēķina, maksājot zemu cenu par pienu.»
Miljoni nav atgūti
Iespējams, SIA Sigilo KV izdosies atjaunot vietējo zemnieku uzticību pašmāju ražotājam, ko iedragāja a/s Bauskas piens neveiksmes, to dēļ uzņēmums palika parādā daudzus tūkstošus latu lielam skaitam novada saimniecību.
Piensaimnieku kooperatīvs Dzēse, kam kombināta parādsaistības sasniedza 150 tūkstošu latu, 2009. gadā tiesā iesniedza pieteikumu par a/s Bauskas piens maksātnespēju, un jau februārī tika pasludināts tās bankrots.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka a/s Bauskas piens atzīto kreditoru prasījumi veido apmēram četrus miljonus latu. Daļu summas veido parādi uzņēmumiem, kas snieguši pakalpojumus jaunās ražotnes ēkas būvniecībā. Tās izmaksas sasniedza 3,5 miljonus latu, no kuriem pusi bija paredzēts gūt no ES lauksaimniecības virzības un garantiju fonda.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža skaidro, ka a/s Bauskas piens vadība bija iesniegusi projektu, kas atbildis prasībām, tāpēc tika noslēgts līgums par tā īstenošanu, un daļu naudas LAD uzņēmumam pārskaitīja. Taču 2007. gadā amatpersonām pat radās aizdomas, ka uzņēmuma toreizējais īpašnieks turpmāko maksājumu saņemšanai iesniedzis viltotus dokumentus, tāpēc LAD par to informēja Valsts policiju un maksājumus neveica. «Pēc aizdomu apstiprināšanās līgums ar uzņēmumu tika lauzts, bet pēc tā bankrota mēs iesniedzām kreditora prasījumu par izmaksāto summu. Mūsu mērķis ir šos līdzekļus atgūt, tāpēc LAD pārstāvji piedalās visās kreditoru sanāksmēs,» atklāj K. Ilgaža.
A/s Bauskas piens maksātnespēja radījusi daudz negatīvu seku, tomēr savulaik ietekmīgā piena produktu ražotāja pēdējos pastāvēšanas gados uzceltajai rūpnīcai ir potenciāls kļūt par pirmo soli Bauskas novada industriālajai izaugsmei.
«Esam apņēmības pilni savā jaunajā īpašumā apvienot ražošanu un zinātni - tas ir sektors ar lielu potenciālu,» uzsver K. Kazāks.