Tika pārrunāti vairāki jautājumi, bet trīs būtiskākās tēmas: pirmkārt, nākamā finanšu perspektīva un Eiropas Savienības (ES) 2012. gada budžeta tapšanas gaita; otrkārt, jautājums par ES lauksaimniecības politiku, īpaši platību maksājumu kontekstā; treškārt, jautājumi par iespējamo ES kohēzijas politiku nākotnē.
Vai Latvijas lauksaimnieki var cerēt uz tiešo maksājumu palielinājumu, tuvinot tos citu ES valstu līmenim?
Ņemot vērā to ekonomisko situāciju, kādā pašlaik atrodas visa Eiropa, uz būtisku budžeta pieaugumu cerēt būtu grūti. Taču milzīgās atšķirības, kas starp dažādām valstīm šobrīd ir platību maksājumu jomā, nav adekvātas, un te nepieciešamas pārmaiņas. Mana nostāja ir, ka šī nevienlīdzība jāsamazina, un domāju, ka tā ir laba ziņa Latvijas lauksaimniekiem. Vienlaikus, protams, grūti runāt par pilnīgi vienlīdzīgiem maksājumiem visām valstīm, taču pārmaiņām izlīdzināšanās virzienā ir jānotiek, un Latvijas gadījumā maksājumu pieaugumam lauksaimniekiem būs jūtami. Tas attiecas uz nākamo finanšu periodu, kas sāksies 2014. gadā. Turklāt nacionālā līmenī var skatīties uz finansējuma sadalījumu starp tiešmaksājumiem un tā sauktajiem lauksaimniecības atbalsta fondiem. Mūsu redzējums par šo jautājumu tiks darīts zināms jūnija beigās, lai varētu sākties diskusijas par šo tēmu un gala vienošanos varētu panākt 2012. gada laikā.
ES 2012. gada budžeta sākotnējā versija paredz budžeta pieaugumu aptuveni 5% apmērā. Kas ir būtiskākie tēriņu pieauguma virzieni?
Finansējuma pieaugums noteikti neattiecas uz administratīvajām izmaksām - tās ir «iesaldētas». Pieaugums cita starpā ir paredzēts arī plašākai kohēzijas politikas realizācijai. Jāatgādina, ka ES dalībvalstīm pērn bija grūti vienoties par šā gada budžetu, - šāda plaša ES dalībvalstu viedokļu atšķirība bija vērojama pirmo reizi kopš astoņdesmitajiem gadiem. Risinājums tika panākts vien ap Ziemassvētkiem. Arī šogad ir gaidāmas smagas sarunas - karstākās debates gaidāmas rudenī.
Ideja atvērt Kohēzijas fondu visām dalībvalstīm radījusi bažas, ka attīstībā esošajai ES daļai būs pieejams mazāk naudas. Kā jūs to komentētu?
Kohēzijas fonda līdzekļi jau tagad ir pieejami ne tikai trūcīgākajām dalībvalstīm, un jautājums ir par ātrumu, kādā notiek to «pārvirzīšana» no rietumiem uz austrumiem. Dažādās Eiropas valstīs šodien ir vērojamas ļoti būtiskas dzīves kvalitātes atšķirības, un ES kohēzijas politika ir vērsta uz šo atšķirību mazināšanu. Tāpēc kohēzijas politika Eiropai ir ļoti vajadzīga, un tās realizācijai nākamā gada budžetā kopumā ir paredzēts finansējuma pieaugums. Esmu drošs, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas plašas diskusijas, un šodien ir grūti prognozēt to iznākumu.
Kādi varētu būt ES budžeta finansēšanas avoti papildus valstu iemaksām?
Mana vēlme ir sākt šo diskusiju par to, kā tiek finansēti visi ES tēriņi. Jo jāapspriež jau ne tikai programmas, kurās naudu tērējam, - ir jārunā arī par budžeta ieņēmumu sadaļu. Šobrīd aptuveni 76% no ES budžeta sedz ES valstu nacionālie maksājumi.
Kāda veida papildus maksājumi tie varētu būt?
Šobrīd es to nevaru pateikt. Gribu uzsvērt, ka nav runa par izmaksu pieaugumu, - drīzāk par proporciju maiņu starp nacionālajiem maksājumiem un potenciālajiem ES pašas resursiem. Mans mērķis ir sākt diskusiju par šo tēmu, lai ES dalībvalstis pārņem šo diskusiju savos - nacionālajos līmeņos.
Vai šobrīd notiek diskusija par ES fiskālo centralizāciju, proti, vienotu ES valstu budžetu plānošanu un uzraudzību, lai nepieļautu valstu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem?
Jā, šāda diskusija notiek. Var teikt, ka eirozona šobrīd ir pārmaiņu, renovācijas procesā.
Vai iespējama centralizēta ES Finanšu ministrija?
Nē, nedomāju, ka mums būtu jāvirzās šādā - federālas ES - virzienā. Tomēr mācība no finanšu krīzes ir tāda, ka mums jābūt daudz koordinētākiem un daudz disciplinētākiem finanšu jomā.