Privātā biznesa sākšana kā alternatīva nespējai atrast darbu amatpersonu izteikumos, kā cīnīties ar bezdarbu, figurējusi ne vienu reiz vien. Uz to kā risinājumu skatās arī darba tirgus speciālisti, un jo sevišķi to aicināti darīt cilvēki, kas bijuši nodarbināti valsts pārvaldē.
Uzņēmuma WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks sarunā ar Dienu pauž, ka valsts iestādēs strādājušu cilvēku stiprās puses varētu būt augstā motivācija, disciplinētība, orientēšanās valsts pārvaldē un normatīvajos aktos, kā arī nereti visai bagātīgā papildizglītības bagāža un vēlamākais scenārijs būtu šo cilvēku kļūšana par uzņēmējiem.
Šobrīd gan pirmais solis šai virzienā no valsts puses sperts dažādu profesiju pratēju virzienā - pieņemtā norma par patentmaksu. «Tas ir fiksēts nodokļu maksājums - apvienojot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību noteiktā profesijā,» skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. Patentmaksas mēnesī atkarībā no profesijas svārstās robežās no 30 līdz 120 latiem. Piemēram, bērnu auklei un floristam mēnesī jāmaksā 30, savukārt friezierim - 40. Aptuveni par 15% augstāka maksa ir paredzēta Rīgā strādājošajiem.
Tiesa, kāds cits mazajam biznesam noderīgs instruments aizvien atrodas izstrādes stadijā Finanšu ministrijā. Tā pašreizējā redakcija paredz nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits nav augstāks par pieciem, ieskaitot īpašniekus. Fiksētā nodokļu likme atkarībā no mikrouzņēmumā nodarbināto personu skaita svārstīsies no 15 līdz 19 procentiem no gada apgrozījuma. Ministrijas pārstāve pieļauj, ka likums varētu stāties spēkā 1.aprīlī.
Kā būtisks bezdarbnieku atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai nākotnē būs patlaban arī Saeimā skatītais Komerclikuma grozījumu projekts, kurš paredz jaundibināto firmu pamatkapitāla samazinājumu no 2000 latiem uz 100 latiem. Kad Saeima to pieņems, pagaidām nav zināms.
Virzība ir, taču Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka jautājums ir, kur dabūt naudu biznesa sākšanai. Lai arī virkne banku piedāvā jauno uzņēmēju kreditēšanas programmas, statistika liecinot, ka kredīti tiek piešķirti aptuveni tikai pusei.
«Situācija valstī ir pārāk mainīga. Ir grūti plānot kredīta atdošanu situācijā, kurā viendien premjers pasaka, ka necels nodokļus, bet pēc trim dienām to tomēr izdara,» norāda E.Egle.