«Visās deklarācijas sadaļās, lai arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) lūgusi ietvert tikai praktiski izpildāmas lietas, ierakstītas arī teju neizpildāmas lietas,» Dienai atzīst I. Viņķele. Tās deklarācijā iekļuvušas, pakļaujoties vai nu kāda atsevišķa koalīcijas partnera, vai sabiedrības grupas spiedienam.
Jāatgādina, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau pēc šā gada budžeta apstiprināšanas norādīja, ka nākamā gada budžeta fiskālās iespējas jaunām iniciatīvām ir teju izsmeltas. Viens no valdības sociālajiem partneriem NTSP dalībnieks - Latvijas darba devēju konfederācija - jau paudis, ka šādu iniciatīvu neatbalsta. Tāpat vairāki sociālekonomikas eksperti savulaik Dienai norādījuši, ka daudz efektīvāki instrumenti nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai būtu nevis minimālās algas, bet ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Skaidrojot, kā šāda iniciatīva nonākusi deklarācijā, I. Viņķele atzīst, ka tas bijis arodbiedrību kategorisks uzstādījums un spiediens. «Ja arī pēkšņi atrastos kādi brīvi līdzekļi, tos daudz vērtīgāk būtu novirzīt ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanai,» pārliecināta arī I. Viņķele.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan problēmu nesaskata: lai gan konkrēti solījumi nav iespējami, vērtīga būšot jau diskusijas atsākšana. Ministrs Dienai arī pieļāva, ka sarunās varētu izkristalizēties citi efektīvāki veidi nabadzības mazināšanai, kā piemēru minot to pašu neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai skaidro, ka visas iniciatīvas - minimālās algas palielināšana, skolotāju un mediķu algu pieaugums, papildu finansējums ceļu labošanai utt. - ir savstarpējas «konkurentes» un nevienai no tām automātiski netiks piešķirts prioritātes statuss. Valdība tās skatīs kopumā, koleģiāli izvērtējot prioritātes.
A. Jarockis arī uzsver, ka iespēju palielināt budžeta deficītu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem kritērijiem faktiski nav, jo tādā gadījumā ES var apturēt struktūrfondu maksājumus. Līdz ar to jau tagad skaidrs, ka visām iniciatīvām naudas nepietiks.
Dienas aptaujātie politologi ieradumu valdības deklarācijā rakstīt tukšus solījumus vērtē negatīvi. Iveta Kažoka uzsver, ka tā ir valdības deklarācijas rakstītāju atbildība, nepakļauties kādu grupu spiedienam un profesionāli izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, paturot tikai reāli izpildāmos. «Valdība jau neko konkrētu nav apņēmusies, ja neskaita diskusiju NTSP. Protams, ir liels jautājums, vai solījumam diskutēt ir vieta valdības deklarācijā,» skeptiska ir I. Kažoka.