Viņai ir pieredze ar dažādiem partneriem un klientiem. Bieži arī tādiem, kas ne vienmēr pilda solījumus un tur doto vārdu. Viņa stāsta, ka visbiežāk tās ir rēķinu samaksas problēmas. «Attiecībā uz Latvijas klientiem, kas piemirsuši samaksāt, vēl ir kādas idejas, kā viņus pasteidzināt, bet sadarbībā ar ārzemju partneriem nekādu mehānismu nav. Pasūtītājs nesamaksā par paveikto vienu nedēļu, otru, uz e-pastiem neatbild. Tad, kad beidzot izdodas sadabūt rokā, stāsta, ka naudas šobrīd nav. Tai pašā laikā sociālajos tīklos ir salicis bildes, kurās redzams, kā tikko atpūties Havaju salās,» stāsta Eva un piebilst, ka beigās tomēr pasūtītājs esot samaksājis, jo šādu pakalpojumu sniedzēju, kāds ir Evas Narunovskas uzņēmums IT Sapiens, pasaulē neesot daudz un pasūtītājam esot bijuši nepieciešami sistēmas uzlabojumi un papildu serviss. Tiesa gan, tagad darījumi ar šo klientu notiek, tikai saņemot priekšapmaksu.
Jāpaļaujas uz intuīciju
«Varbūt lieli uzņēmumi to izjūt mazāk, bet man bieži tie nesamaksātie 500-1000 latu ir izdzīvošanas jautājums. Ja cilvēks vēl godīgi pasaka, ka tagad nav un ka samaksās saprātīgā termiņā vēlāk, tas ir pieņemami, bet, ja vienkārši ņem un uzmet… pārņem liela bezspēcības sajūta. Es gan no kļūdām mācos un pēc katras šādas apdedzināšanās pamainu līguma nosacījumus jauniem klientiem,» pārdomās dalās Eva Narunovska. Viņa stāsta, ka jāpaļaujas uz intuīciju - ja ir sajūta, ka kaut kas nebūs kārtībā, tā ir 85% iespēja, ka tiešām nebūs. «Tomēr ir jābūt gatavam šīs situācijas risināt, un pēc pirmās atrisinātās situācijas būs skaidrs, ko darīt pārējos gadījumos. Esmu pamanījusi, ka ir tādi cilvēki, kas saka - visi mani čakarē. Ja cilvēks dzīvo ar šādu domu, ir vērts pašam paanalizēt, ko viņš dara nepareizi. Varbūt šis cilvēks ir noguris, varbūt viņš pats to kaut kādā veidā provocē.»
Arī uzņēmējs Romāns Ruzins ir saskāries ar negodprātīgu attieksmi no partneru puses: «Reiz sūtīju velosipēdus, bija transporta kompānija, ar ko nebiju iepriekš strādājis. Kad prece bija Rīgā, izrādījās, ka nebrīdinot ir krietni pieaugušas transporta izmaksas - loģistikas firma bija noklusējusi, ka ir arī diezgan iespaidīgas «zemes transporta» izmaksas no kuģa līdz muitas noliktavai. Ar šo elektrisko riteņu partiju sanāca iebraukt mīnusos.» Reiz arī neesot samaksājis kāds klients, kurš turklāt bijis no paziņu loka. Konflikts beidzies ar to, ka abi ar tēvu esot aizbraukuši ciemos un paņēmuši riteni atpakaļ: «Veicot darījumus ar draugiem, jābūt divtik uzmanīgam - pievilšanas gadījumā zaudējums ir ne tikai nauda, bet arī draudzība.»
Epopeja ar blenderiem
Ginta Zīverta restorānā nesamaksāt ir grūti, jo čeks tiek izsniegts un jānorēķinās, jau izdarot pasūtījumu, tāpēc tādu klientu, kas aiziet nesamaksājuši, nav daudz. Arī tādu, kas burkā atnes līdzi mušu, paslēpj to ēdienā un pieprasa atpakaļ naudu, nav bijis. Toties ir ventilācijas sistēmas piegādātājs, kas brīdī, kad sākās problēmas, pārstāja atbildēt uz telefona zvaniem, bet tad, kad beidzot tika sazvanīts, ātri pārtrauca sarunu, aizbildinoties ar lielu aizņemtību. Vajadzēja meklēt citu risinājumu.
«Otrs gadījums bija ar blenderu piegādātāju - lai gan instrukcijā ir norādīts, ka ar tiem var smalcināt kokteiļu ledu, abi blenderi ātri vien izgāja no ierindas. Vienu tirgotājs nomainīja, otru solīja saremontēt. Kad izrādījās, ka iekārta nav remontējama, tirgotājs piedāvāja ar atlaidi nopirkt jaunu, taču tas mani galīgi neapmierina. Šis kašķis turpinās joprojām,» savos pārdzīvojumos dalās Gints Zīverts.
Termiņu kavēšana bija iemesls, kāpēc aizkavējās Ingas Mundas valodu mācību spēles ražošana. «Es zinu, ka viņi to nedarīja no ļauna prāta, vienkārši poligrāfijas nozarē tā mēdz gadīties, ka mazajam klientam, kāda esmu es, kāds lielais var aizlīst rindā priekšā. Man to arī godīgi pastāstīja - drukātājiem vajadzēja pirms manis izpildīt kāda liela uzņēmuma pasūtījumu, ja to neizdarītu, būtu lieli zaudējumi. Godīgās attieksmes dēļ es neesmu dusmīga, lai gan ražošanas process iekavējās par vairākiem mēnešiem,» stāsta valodu skolotāja.
Sandis Tutins atceras - kāda radiostacija bija izteikusi vēlmi viņu intervēt tiešajā ēterā, bet beigās intervētāji kaut kur pazuduši. «Es jau biju sacerējies, ka būs iespēja popularizēt savus pakalpojumus, bet nekā, čiks vien sanāca,» smaida uzņēmējs.