Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) skaidroja, ka atbalstītie grozījumi paredz gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu, līdz «netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju». Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka tas diez vai būs iespējams ātrāk par 2018. gadu, kad varētu tikt izveidots gāzes pārvades sistēmu starpsavienojums starp Lietuvu un Poliju. Viņš arī piebilda, ka likuma grozījumus ir atbalstījis komisijas vairākums un tikai Reformu partijas deputāti ir atturējušies no balsojuma, uzskatot, ka mandāts sarunām ar Krievijas uzņēmumu Gazprom ir valdībai un nav gluži korekti, ka likumdevējs iejaucas valdības vestās sarunās.
«Grūti iedomāties stulbāku un Latvijas patērētājiem kaitnieciskāku lēmumu. Tas ir pieņemts Kremļa šantāžas iespaidā - piesolot atlaides un vienlaikus netieši draudot ar iespējamo cenu kāpumu,» sašutumu par lēmumu pauda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība). K. Kariņš ir pārliecināts - ja likuma grozījumi tiks apstiprināti, gāzes piegādātāji Eiropā vairs nopietni nevērtēs iespējas ienākt Latvijas tirgū, jo būs pārliecināti par to, ka Latvijas dabasgāzes tirgu pilnībā kontrolē Krievija. «Saeimai nekādā gadījumā nevajadzētu atbalstīt šos likuma grozījumus,» uzskata politiķis.
«Pat formāla liberalizācija būtu nozīmīgs solis, jo tas demonstrētu Latvijas gatavību meklēt alternatīvas, tāpat kā to dara Lietuva. Latvija šobrīd dabasgāzes cenas ietekmēt nespēj, un liberalizācijas atlikšana šo stāvokli nostiprina uz nenoteiktu laiku, jo ārvalstu starpsavienojumu tapšanas laiki vēl ir ļoti neskaidri,» likuma grozījumus kritizē sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Reinis Āboltiņš. R. Āboltiņš arī kritizē faktu, ka šis visus Latvijas iedzīvotājus ietekmējošais jautājums ir ticis vērtēts slepenībā. «Tas rada iespaidu, ka lēmums ir pieņemts tikai LG interesēs,» norāda pētnieks, pievēršot uzmanību faktam, ka tehniski Latvijai būtu iespējas saņemt dabasgāzi arī no Lietuvā Klaipēdas ostā plānotā sašķidrinātā dabasgāzes termināļa.
Pretēji domā LG vadība, kuras preses sekretārs Vinsents Makaris uzsver - šādi likuma grozījumi ir patērētāju interesēs un ļaus ierobežot gāzes cenu kāpumu. «Tirgus liberalizācija «uz papīra» un ar to saistītā LG sadale radīs papildu izmaksas, kuras nāksies segt patērētājiem, turklāt LG privatizācijas nosacījumi paredz, ka kompānija jāatstāj nesadalīta līdz 2017. gadam. Šāds lēmums šīs papildu izmaksas novērsīs,» skaidro V. Makaris, kurš arī norāda, ka plānotie likuma grozījumi atbilst ES likumdošanai. Savukārt valstī lielākā gāzes patērētāja, energkompānijas Latvenergo pārstāve Ivita Bidere nevēlējās izteikties par vai pret straujāku gāzes tirgus liberalizāciju, norādot, ka kompānijai nozīmīgākais jautājums ir cenu elastība un gāzes tirgus atvēršana jāvērtē, vadoties pēc izmaksām un tehniskajām iespējām.