Policija vēsta, ka zagļi parasti paņem visu, ko vien var pārdot, arī instrumentus, dārglietas, mobilos telefonus, sporta aprīkojumu un pat automašīnu gaisa spilvenus. «Viņi zina, ko vēlas iegūt. Atsevišķas lietas dažās valstīs ir tik dārgas, ka cilvēki ir gatavi ierasties Somijā un tās nozagt. Labs piemērs ir laivu dzinēji. Ik mēnesi tiek nozagti 200,» Somijas sabiedriskajai raidsabiedrībai YLE stāsta Iekšlietu ministrijas policijas galvenais inspektors Robins Lardots. «Zagtu automašīnu detaļu vai mobilo telefonu gadījumā viņiem ir darbnīcas, kas izmanto zagtās detaļas vai atbloķē mobilos telefonus.»
Gan ārvalstu, gan vietējie garnadži esot naski uz metāllūžņu, īpaši vara, piesavināšanos. Somijas Metāllūžņu uzpircēju asociācijas izpilddirektors Jari Kortesoja informē, ka zagļi šogad aiznesuši vara izstrādājumus līdz 20 000 eiro (14 000 latu) vērtībā. Metāllūžņu uzpircēji izveidojuši elektroniskā pasta saziņas sistēmu, lai apmainītos ar informāciju par metāllūžņu zādzībām, tādā veidā novēršot, ka vienam uzpircējam nozagtie metāllūžņi tiek pārdoti citam.
Problēmas ar ārvalstu zagļiem sākušās pēc 2007. gada decembra, kad Polija un Baltijas valstis pievienojās Šengenas zonai. Pagājušā gadā māju aplaupīšanu gadījumu skaits sasniedza 3600 gadījumu, no kuriem 25% pastrādāja ārzemju noziedznieki, kas Somijā pavadīja īsu laiku. Noziedznieku aktivitātes atvieglo biežā prāmju satiksme starp Somiju un Igauniju.