Stacijas darbināšanai izmantos galvenokārt kokapstrādes atkritumus un kūdru; tās jauda būs 385 megavati siltumenerģijas un 125 megavati elektrības ražošanai. Paredzams, ka nākotnē stacija varētu nodrošināt vairāk nekā 80% no pilsētas siltumenerģijas patēriņa (Lapēnrantā ir ap 70 000 iedzīvotāju).
Zaļais milzis
Somijā ir moderns un attīstīts koģenerācijas sektors, kas arvien vairāk orientējas uz atjaunojamo dabas resursu izmantošanu. Somi ir sapratuši, ka kokapstrādes un celulozes rūpnīcu atkritumus lieliski var izmantot siltuma un elektrības ražošanai. Pašlaik gadā tiek izmantoti aptuveni pieci miljoni kubikmetru koksnes atkritumu, bet nesen apstiprinātais valdības plāns paredz gandrīz trīskāršot šo apjomu.
«Somijā mums nav ne naftas, ne ogļu, ne gāzes, bet ir attīstīta rūpniecība, kas prasa daudz energoresursu. Mums nav citas izvēles, kā vien veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantošanu,» Dienai stāsta Somijas zaļās enerģijas uzņēmumu apvienības Cleantech Finland izpilddirektors Santu Hulkonens. Somi lepojas, ka ar mērķtiecīgu darbu viņu valsts kļuvusi par «mazo milzi» zaļās enerģijas jomā.
Somijā tiek attīstīta ne tikai biomasas izmantošana, bet arī citu veidu atjaunojamā enerģija, piemēram, saules un vēja enerģija. «Mēs negribam stāvēt uz vienas kājas, tādēļ cenšamies, lai varētu stāvēt uz vairākām kājām,» uzsver bioenerģijas iekārtu ražošanas uzņēmuma MW Power pārstāvis Juko Latva-Sompi.
Ienesīgs bizness
Somijas mērķis ir nākotnē pilnībā atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas. Pašlaik no atjaunojamiem resursiem Somijā iegūst ap 28% elektroenerģijas, bet līdz 2020. gadam šo rādītāju plānots palielināt līdz 38%. Tas palīdzētu atteikties no elektrības importa (pašlaik Somija importē ap 15% nepieciešamās elektroenerģijas). Tā kā vides aizsardzības apsvērumu dēļ nav plānots būvēt jaunas hidroelektrostacijas, somiem jāmeklē citi veidi, kā sakārtot savu enerģētikas bilanci. Par spīti zaļo iebildumiem, viens no risinājumiem ir atomenerģijas attīstīšana. Somijā jau darbojas četri atomreaktori, tiek būvēts vēl viens, valdība devusi atļauju vēl divu reaktoru būvēšanai.
Valdība arī sola atvēlēt ievērojamus līdzekļus vēja enerģijas, biomasas un citu atjaunojamo resursu veicināšanas projektiem. Zinātniekiem un uzņēmējiem tiek piedāvāta palīdzība, lai izstrādātu modernākas tehnoloģijas, ko pēc tam iespējams gan izmantot Somijā, gan eksportēt uz citām valstīm. Zaļo tehnoloģiju eksports jau sasniedz 4,5 miljardus eiro gadā jeb 7% no kopējā Somijas eksporta apjoma. Piemēram, MW Power piegādā iekārtas, kas vecās gāzes vai ogļu termoelektrostacijas pārveido darbam ar biomasu. Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka tas ir zaļš un ienesīgs bizness.