Cilvēka balss šoreiz visa festivāla uzmanības centrā - dažādas balss izmantojuma un vēstījumu versijas piedāvās seši koncerti līdz 23. oktobrim.
Runāšana miegā
Kurp vedina skaņdarba nosaukums Somnilokvija? «Tā ir runāšana miegā,» stāsta komponiste, atklājot viss skaņdarbs konceptuāli saistīts ar miega ciklu un vienu no interesantākajiem miega traucējumu veidiem - runāšanu miegā, ko mēdz uzskatīt arī par vienu no mēnessērdzības jeb somnambulisma izpausmēm. Kad cilvēks fizisku, emocionālu vai psiholoģisku iemeslu dēļ naktī īsti nevar gulēt, viņš grozās un izdod dažādas skaņas.»
Santa Bušs savā mūzikā ne tikai centusies «iztulkot» un parādīt miega traucējumus. Komponiste, tverot skaņās dažādās miega intensitātes fāzes, rāda somnilokviju ne tikai kā īpašu fizioloģisku, psiholoģisku, bet arī sonoristiski ļoti bagātīgu un krāšņu fenomenu. «Mūzikā tas viss ir tīrā veidā, bez elektronikas. Mani interesē strādāt ar pašu instrumentu: dabūt ārā specifisku skaņu, ko ikdienā neviens nemēģinātu un varbūt pat uzskatītu par defektu,» Santai nepatīk preparētas, mākslīgas lietas.
Ziņkārīgā pētniecība
Kā skaņās traktēt fizioloģiskos procesus - tas komponisti pēdējā laikā interesējot arvien vairāk. Kā dažādu ārēju kairinājumu vai citu iemeslu ietekmē mainās ķermeņa un nervu darbība, smadzeņu aktivitāte? Smeļot ierosmes medicīniskos aprakstos, jau iepriekš sacerēts pūtēju kvintets Intim un kamerorķestra darbs Ad(vanta)GE oN Cl.Y - skaņuvēstījums par tenisa spēli, par fizisko spriedzi, darbojoties ar raketi, par mobilizēšanos uzvarai un kā tas atsaucas uz visu sportista ķermeni. Tomēr Santa nav nedz augusi mediķu ģimenē, nedz vēlējusies pati kļūt par ārsti. «Atceros tikai, ka, absolvējot bērnudārzu, man bija tāda kartiņa ar vēlmi nākotnē kļūt par ārsti,» viņa smejas. Taču arī mūzikas skolā dzimtajā Zvejniekciemā viņa nonākusi tikai tāpēc, ka tētis, mācītājs, bija izdomājis, ka meita izaugs un spēlēs dievkalpojumos ērģeles. To viņa arī dara, ja vien neatrodas kārtējā radošajā rezidencē vai meistarkursos kaut kur ārzemēs, kurp dodas bieži.
Medicīna Santu ieinteresējusi līdz ar vēlmi atrast citu pieeju mūzikai: ir pirmais impulss, bet pēc tam vajag šo jomu padziļināti papētīt. To viņa tagad darīs arī kompozīcijas doktorantūrā Goldsmitas universitātē Londonā. Tur viņas stils jau nodēvēts par laikmetīgo avangardu ar izteiktu interesi par paplašinātajām instrumentu spēles tehnikām un skaņas izpēti. Pašas vārdiem tas nozīmējot: viss, ko spēlē ne tā, kā parasti. Līdz šim Santas pētnieces daba izpaudusies, studējot J. Vītola Mūzikas akadēmijā muzikoloģiju un komponējot kamermūzikas darbus - galvenokārt solo instrumentam. «Vispirms kārtīgi izdomāju ideju, koncepciju un ķeros klāt ar jau ļoti skaidru vīziju, kam tur ir jābūt. Sāku ar čellu, lai izpētītu visu, ko var dabūt ārā no šī instrumenta. Sekoja mandolīna, vijole, basklarnete, klavieres un visi pūšaminstrumenti. Neesmu no tiem, kas raksta rakstīšanas dēļ. Man vajag stipru motivāciju,» viņa paskaidro, ka studijas pie profesores Jeļenas Ļebedevas ļoti būtiski ietekmējušas visu, ko viņa kompozīcijā dara: pievēršanos tehnikām, analīzei kompozīcijas procesā. Mandolīnai sacerētais skaņdarbs skanēja festivālā Arēna pirms diviem gadiem. Festivālā Santa jūtas kā mājās arī tāpēc, ka mēdz rakstīt tā koncertprogrammu anotācijas. Viņai tīk festivāla šāgada koncepcija - fokuss uz kaut ko vienu, konkrētu, lai atrastu tam dažādas sejas.
Pastāvīga algota maizes darba komponistei nav. «Nevaru paredzēt, ko darīšu pēc dažiem mēnešiem, taču vienmēr krāju naudu aviobiļetēm, jo man ir būtiski iesēsties lidmašīnā un redzēt jaunu vietu, dzirdēt svešu valodu un sastapt citu kultūru. Liekas - sāc saprast lietas savādāk. Atveras acis.» Reiz radošajā rezidencē Spānijā Santa bijusi vienīgā mūziķe starp tēlniekiem, gleznotājiem, rakstniekiem: «Dzīvojot mēnesi kopā tādā mikslī, tik daudz uzzini. Katrs no savas pasaules puses, katrs dalās savā pieredzē. Bija gan diskusijas, gan bohēma.»
Koncerts