Esmu nodzīvojusi garu mūžu, bet nekad neesmu lūgusi pabalstus. Katram cilvēkam pašam jāprot vadīt savu dzīvi. Es šos laikus uzskatu par labiem, jo esmu dzīvojusi trūcīgi padomju varas gados. Neuzskatu, ka pie mums valda trūkums, bet slinkums gan.
Kā gribētos, lai darba dienas katram iesāktos ar gaišu, labu rītu. Lai solis būtu viegls, ar vēlēšanos palīdzēt tiem, kas nonākuši grūtībās. Nebūsim slinki, strādāsim tik, cik spēsim, un nevaidēsim, ka nav piemērota darba. Ja gribēsim strādāt, darbu atradīsim vienmēr. Dalīsimies priekos un bēdās - iesim dzīvē pa labestības ceļu, lai ļaunumu varam uzvarēt. Paskatīsimies katrs pats uz sevi, ko esam paveikuši savas ģimenes un valsts labā.
Ir cilvēki, kam patīk ceļot - tagad visi vārti ir atvērti. Bet man pašai ir tuvi Imanta Ziedoņa vārdi: «Man pietiek ar savu dzimteni Latviju.» Ja jaunieši savās ģimenēs būs audzināti ar patriotisma jūtām, tie paceļos, pamācīsies un atgriezīsies - tā pierādot, ka tur godā savu zemi. Es ļoti uz to ceru.
Mums visiem jāturas kopā ar labestību. Ja nespējam kļūt labāki, lūgsim Dieva palīdzību. Vēlu visiem to labāko un lai izdodas sadzīvot un strādāt savā zemē!