Spāņi spēlēja sev ierasti garlaicīgu futbolu. Bērniem un jauniešiem tas gan ir futbola etalons, bet man kā skatītājam ne visai iet pie sirds. Itāļi patika vairāk, jo spēlēja tieši, ātri nogādājot bumbu uzbrukumā, bez daudzām liekām īsajām piespēlēm. Ja atceramies spēles gaitu, tad itāļi vairākkārt varēja iziet viens pret vienu ar pretinieku vārtsargu. Tikko itāļu aizsargiem bija bumba, uzreiz tika meklētas brīvās zonas priekšējā līnijā, kamēr Spānijas aizsardzība vēl nav sagrupējusies.
Daudz tika un tiek runāts par Spānijas izlases trenera Visentes del Boskes lēmumu spēlēt bez izteikta uzbrucēja, bet tas ir ļoti atbilstoši viņu izvēlētajam spēles stilam - kontrolēt bumbu, un gan jau kāds kādreiz iesitīs. Spāņi tuvojas tam, ka drīz laukumā visi 11 spēlētāji būs tikai pussargi. Piemēram, Barcelona vārtsargs jau tagad mēdz spēlēt kā tāds.
Ar Horvātiju spēlējām vienā grupā kvalifikācijā, tāpēc jutu viņiem līdzi. Bet ar vairākiem Īrijas spēlētājiem esmu pazīstams, jo spēlējām viens pret otru Anglijā. Vienmēr patikusi Horvātijas izlase, sākot ar treneri un beidzot ar spēlētājiem. Īriem nepaveicās šajā spēlē. Domāju, viņi tiešām ir grupas pastarīši, bet citiem punktus var atņemt. Horvāti var cīnīties par otro vietu grupā, lai gan, manuprāt, nelieli favorīti uz to ir itāļi.