Sola atriebību
Spānijas premjerministrs Marjano Raojs, kurš Buenosairesas lēmuma dēļ otrdien bija sasaucis valdības ārkārtas sēdi, paziņoja, ka Repsol piederošās YPF akcijas atsavinātas nelikumīgi. «Notikušais sabojā Argentīnas un Spānijas labās attiecības un ievērojami ietekmē Argentīnas starptautisko reputāciju,» premjera teikto citē AP. Bet Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manvels Garsija-Marguljo uzskata, ka Argentīna ar YPF pārņemšanu «iešāva sev kājā».
Satraukumu par rīcību pret Repsol paudušas arī ES augstākās amatpersonas. «Tas rada neskaidrību, kas nepalīdz mūsu ekonomiskajām attiecībām un ekonomikai vispār,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozo. ES ārlietu vadītāja Ketrina Eštone domā, ka Argentīna deva negatīvus signālus ārvalstu investoriem. «Šī rīcība rada juridisku nedrošību visiem ES un ārvalstu uzņēmumiem, kas strādā Argentīnā,» teikts K. Eštones paziņojumā.
Zināms, ka Spānijas valdība gatavojot atbildes pasākumus, bet EK uz nezināmu laiku atlikusi drīzumā paredzētās ES un Argentīnas divpusējās tirdzniecības sarunas. Arī citas valstis, kurām ir biznesa intereses Argentīnā, apsverot diplomātiskus un ekonomiskus pretsoļus.
Repsol, kas līdz šim kontrolēja 57% YPF akciju, paziņojusi, ka Argentīnas rīcība «nepaliks nesodīta», un pieprasījusi no Buenosairesas kompensāciju 10 miljardu dolāru (5,3 miljardi latu) apmērā, vēsta BBC.
Vaino enerģijas krīzē
Argentīnas prezidente K. Kirhnere ar smaidu uztvērusi atmaksas draudus. «Šis prezidents neatbildēs uz jebkādiem draudiem, jo es pārstāvu argentīniešu tautu. Esmu valsts galva, nevis slepkava,» paziņoja K. Kirhnere.
Viņa paskaidroja, ka lēmums par 51% Repsol piederošo YPF akciju pārņemšanu ir «suverenitātes atjaunošana pār Argentīnas dabas resursiem». Viņa uzskata, ka Repsol ir vainojams enerģētikas krīzes izraisīšanā, jo ir eksportējis pārāk daudz Argentīnas naftas, nevis piedāvājis to iekšējam patēriņam. 2010. gadā Argentīna pirmo reizi kopš YPF privatizācijas 1993. gadā sāka naftas produktu importu. Pērn tas valstij izmaksāja 10 miljardus dolāru, bet 2012. gadā tie varētu būt 14 miljardi (7,4 miljardi latu).
Tomēr eksperti apgalvo, ka enerģētikas krīzē nav vainojams Repsol, bet valdības ilgstošā politika, nosakot mākslīgi zemas cenas iekšzemē patērētajiem energoresursiem. «Vairākumam naftas un gāzes ražošanas kritumā ir vieglāk vainot YPF, nevis valdības politiku un zemās cenas,» neatkarīgais ekonomists Federiko Tomsens stāsta laikrakstam The New York Times.
Argentīnas valdība līdz ar YPF pārņemšanu vēloties palielināt naftas ieguves apjomu un apgūt slānekļa naftas un gāzes rezerves, kas esot vienas no lielākajām pasaulē. Nozares pārzinātāji apgalvo, ka šim mērķim esot nepieciešami vismaz 6 miljardi dolāru (trīs miljardi latu), bet Argentīnas valdības rīcībā šādu līdzekļu nav. Finansējumu varētu piesaistīt vienīgi no ārvalstu investoriem, tomēr pēc Repsol pazemošanas radušās šaubas, vai ārzemju kompānijas vairs vēlēsies ieguldīt valstī, kuras prezidente savas valdīšanas laikā ir nacionalizējusi vairākus lielus uzņēmumus.