Ja G. Daudze pašreizējā krēslā labprāt vēlētos palikt, kā Diena secināja no sarunas ar viņu, tad partijai svarīgāki, iespējams, šķiet vairāki stratēģiski nozīmīgi amati valdībā, kā ekonomikas un satiksmes ministra posteņi, - lai iegūtu tos, ZZS varētu iemainīt otru augstāko amatu valstī pret krēsliem Ministru kabinetā. Tas varētu sakrist ar Vienotības vēlmi pēc pārliecinošas uzvaras vēlēšanās ieņemt gan premjera, gan Saeimas priekšsēža posteni. Taču neatbildēts paliek jautājums, kāpēc apmaiņā pret šo posteni Vienotība būtu gatava atdot ZZS stratēģiski svarīgu jomu vadību.
Jāatgādina, ka Latvijas ceļš pēc vēl nedaudz spožākas uzvaras 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā pret finanšu ministra krēslu valdībā iemainīja visaugstāko amatu - Valsts prezidenta posteni, kuru atvēlēja toreiz no Latvijas Zemnieku savienības Saeimā ievēlētajam Guntim Ulmanim.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan negribēja, ka šāda iespējamā rokāde Saeimas prezidijā tiek interpretēta kā tirgošanās, taču atzina, ka tāds piedāvājums Vienotībai ir izteikts. G. Daudze varētu būt Saeimas priekšsēdētāja biedrs, kā arī vadīt Saeimas Nacionālās drošības komisiju. G. Daudze, kurš ir no Aivara Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij, Dienai atzina, ka esot centies panākt, lai Saeimas priekšsēdētāja amata svars pieaugtu, taču pēc vēlēšanām viss ir sācies no baltas lapas, «un es neesmu turējies pie tā vai cita amata».
JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis domā, ka runas par amatiem pašlaik ir tādā līmenī, ka «ir izteiktas atsevišķu cilvēku ambīcijas, bet tas nav kolektīvs lēmums. Tās tiks ņemtas vērā, bet diez vai tās būs noteicošās». Dz. Zaķis prognozē - ja tiešām Saeimas priekšsēdētāja amats tikšot nolikts vienā līmenī ar posteņiem valdībā, tad «mēs spēsim atrast partijai labāko risinājumu».
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) būtu gatavs turpināt šo darbu, jo viņam esot asociāciju atbalsts un vīzija, kas būtu darāms. Viņaprāt, mainīt ministrus mainīšanas pēc nebūtu pareizi, jo paies laiks, lai iestrādātos.