Viena šāda revolūcija notika pērn, kad 2.pensiju līmeņa iemaksu likmes tika samazinātas no 8 līdz 2%. Tagad rādās, ka ar to nav bijis gana, un izskan versijas par 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes samazināšanu līdz 0%. Kārtējā mazā revolūcija, kas, iespējams, ļaus uz neilgu laiku iesaldēt nepieciešamību pārskatīt sociālos pabalstus, toties ilgtermiņā tas neko labu nedos.
Protams, globālā ekonomikas krīze ne vienai vien valstij likusi mainīt ilgtermiņa plānus, domāt par sociālās apdrošināšanas sistēmas fundamentālām izmaiņām. Taču, kamēr citviet skaļi diskutēts tiek par ilgtermiņa izmaiņām, tajā skaitā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, Latvijā par to tiek runāts teju čukstus. Sabiedrība par kārtējām haotiskajām un steigšus veiktajām izmaiņām lielākoties uzzina post factum, un tādējādi politikas veidotāji paši grauj ne tikai sociālās apdrošināšanas sistēmu, bet arīdzan iedzīvotāju uzticību valsts varai un tās spējai pieņemt saprātīgus lēmumus. Šāda haotiska lēmumu pieņemšana atstāj graujošas sekas, tā sadragā sociālās apdrošināšanas sistēmas stūrakmeņus - stabilitāti un prognozēja- mību.