Maltīte pēc treniņa
Populārā žurnāla raksta autori pamatojas uz vairākiem nopietniem pētījumiem. Izrādās, galvenā problēma ir tā, ka pēc treniņiem cilvēki bieži apēd vairāk nekā tad, ja nebūtu sportojuši vispār. Gan tas, ka aktīvas sporta nodarbības veicina apetīti, gan tas, ka sportotāji pēc labi padarīta darba grib sevi atalgot ar kādu kārumu, veicina svara saglabāšanu vecajās pozīcijās vai pat tā pieaugumu. Tādējādi cilvēki ikdienā sadedzina vairāk kaloriju nekā pirms treniņa, bet arī apēd vairāk, tāpēc enerģijas patēriņš/izlietošana ir neitrāli. Ar muskuļu masu tam nav nekāda sakara, jo pat Nezinītim Saules pilsētā būtu skaidrs, ka riņķis, kas sievietēm tiek pastumts zem, bet vīriešiem virs jostas, nekādu muskuļu saturu neveido. Pētījuma autori apgalvo: cilvēki nesaprot, ka stundas laikā viņi sadedzina tikai kādas 200-300 kilokalorijas, un tas ir tikpat vai pat mazāk, nekā satur viena paliela smalkmaizīte, ar kuru sievietes sevi nereti «atalgo» pēc treniņiem.
Arī ideja, ka treniņi palielina muskuļu masu, kas ļauj ikdienā sadedzināt vairāk kaloriju, esot pārspīlēta. Kolumbijas universitātē 2001.gadā tika veikts pētījums, kura rezultāti publicēti medicīnas žurnālā Obesity Research. Tajā pierādīts, ka mārciņa muskuļu (apm. 450 grami) sadedzina apmēram sešas kilokalorijas miera stāvoklī, savukārt identisks daudzums tauku sadedzina divas kilokalorijas. Tas nozīmē, ka, lai piecus kilogramus tauku pārvērstu par muskuļiem (kas ir milzīgs sasniegums), dienā varētu ēst tikai par 40 kilokalorijām vairāk. Tā ir viena tējkarote sviesta. Skan diezgan neiedvesmojoši, vai ne? Viss iepriekšminētais pierāda, kāpēc nepārtrauktie centieni padarīt cilvēkus tievākus, veicinot sporta klubu kultūru, nav vainagojušies ar panākumiem. Pēc sportošanas cilvēki nereti našķojas tieši ar cukuru saturošiem produktiem, arī sporta dzērieniem, kas satur daudz cukura un paredzēti organisma atjaunošanai pēc treniņa, atdodot atpakaļ arī patērētās kalorijas. Ja pie sporta dzērieniem pierod un tos uzdzer ūdens vietā, piemēram, pēc pludmales volejbola spēles karstā vasaras dienā, nav brīnums, ka nekāda tievēšana nenotiek.
Lēnāk, bet vairāk
Vai, izlasot visu iepriekšminēto, jāsecina, ka treniņi nedod nekādu labumu? Tā gluži nav. Sportošana veicina sirds izturību un kavē sirds slimību rašanos, uzlabo mentālo veselību un uztveres spējas vecumā. Arī to visu apliecina nopietni pētījumi. Tomēr svarīgi noskaidrot - ko īsti saprotam ar sportošanu? Vai tā ir svīšana intensīvākajā režīmā, kas veicina sviedru, noguruma un apetītes palielināšanos, vai arī regulāra izkustēšanās diennakts nomoda stundās? Mums visiem ir vairāk jākustas, to nevar apstrīdēt arī raksta sākumā minētie pētījumi. Izrādās, ka kopš 80.gadiem sporta klubu apmeklējums pasaulē ir vairākkārtīgi palielinājies (tāpat kā mūsu apkārtmēri), toties pamatīgi samazinājušās ikdienas aktivitātes vienkārši priekam, piemēram, dārza darbi vai pastaigas.
Ko darīt? Pētījuma autori tic, ka zemas intensitātes, bet biežas un regulāras fizikas aktivitātes, pie kurām cilvēka ķermenis ir radis jau desmitus tūkstošus gadu, var iedarboties labāk nekā spontānas un superintensīvas sesijas sporta klubā. «Nav iespējams visu dienu nosēdēt birojā un pusstundas laikā, vingrojot ar milzīgu intensitāti, neradīt muskuļiem stresu,» saka neirobiologs no Penihgtona Biomedicīnas pētījumu centra Hans Rūdolfs Bertūds. Divdesmit gadu viņš pētījis sporta un uztura saistību un secinājis, ka īsas un intensīvas slodzes nodarbībā muskuļi sāp un cilvēkam vairs negribas kustēties, bet kaloriju dedzināšanai pietiek ar mērenām sporta nodarbībām, tāpēc labāk kustēties visas dienas garumā.
Vai viss iepriekšminētais attiecas arī uz Latviju? Sporta kluba Tropic Fitness & Spa Club direktors Ralfs Upmanis saka, ka noteikti. Apaļie cilvēki parasti sāk apmeklēt augstas intensitātes nodarbības, cerot uz ātrāku efektu. Turklāt septembris tradicionāli ir laiks, kad cilvēki strauji atgriežas sporta klubos. Arī R.Upmanis atzīst, ka tievēšanai labāk der zemas un mērenas slodzes nodarbības, piemēram, riteņbraukšana, pilates, deju aerobika, iešana un skriešana mērenā tempā. «Vienmēr saku klientiem, ka visam jābūt kompleksā, zemas intensitātes nodarbības jākombinē ar augstu intensitāti visas nedēļas garumā. Nav ieteicams trīs stundas pavadīt sporta klubā, intensīvi sportojot. Tāpat ir ar ēšanu - nevajag pieēsties vakarā, maltītes jāsadala proporcionāli visas dienas garumā,» skaidro Ralfs un piebilst, ka muskuļi ir smagāki par taukiem, tāpēc mazāk vajag sekot svara izmaiņām, vairāk - apkārtmēram un izmēram.