Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Latvijas kompānijas _Laval un partneri_ tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības. «Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» saka Ģ.Rūda.
Jāmaksā kompensācija
Konflikts starp Zviedrijas arodbiedrībām un Latvijas Laval un partneriem izcēlās 2004.gadā, kad būvkompānija sāka būvēt kādu skolu Zviedrijā. Arodbiedrības pieprasīja, lai Latvijas kompānija saviem no Latvijas atvestajiem strādniekiem maksātu vidējo darba algu celtniecībā - Laval maksāja tikai minimālo. Konflikta dēļ pašvaldība lauza līgumu ar Laval, kas radīja zaudējumus uzņēmumam. Sākotnēji Zviedrijas tiesa atzina arodbiedrību taisnību, bet pati vērsās EKT pēc padoma. 2007.gadā EKT lēma par labu Laval, tāpēc tagad arī Zviedrijas tiesa atzina, ka Laval drīkstējis maksāt tikai minimālo algu. Tiesa arī uzlika par pienākumu arodbiedrībām samaksāt Laval 185 tūkstošus latu - 137 tūkstošus latu par tiesas izdevumiem un 38 tūkstošus latu kā kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.
Uzņēmēji sarosās
Laval un partneru direktors Guntars Tiltiņš norādīja, ka, visticamāk, Laval un partneri ar piedzīto naudu vairs nebūs nekāda sakara, jo uzņēmums ir bankrotējis, bet parādsaistības vēl pirms trim gadiem tika pārdotas cesijā trešajām personām, kuras tad arī varētu saņemt kompensāciju. Tomēr viņš norādīja, ka svarīgs ir princips un fakts, ka taisnība tomēr uzvarējusi. G.Tiltiņš teica, ka Zviedrija jau mainījusi arī likumus, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Arī citi Latvijas celtniecības uzņēmumi, kas pasūtījumu trūkuma dēļ sākuši meklēt iespējas strādāt ārvalstīs, šo Zviedrijas tiesas lēmumu uzskata par pozitīvu. SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš atzīst, ka ir gandarīts un priecīgs par šo precedentu, jo tas ir lēmums, uz kura pamata uzņēmumi var brīvi strādāt Zviedrijā. «Pētot iespējas strādāt Skandināvijas valstīs, noskaidrojām, ka, nerēķinoties ar arodbiedrībām, tur neko nevar darīt. Ar tām bija jāslēdz līgumi, jāpiekrīt daudziem nosacījumiem, taču tagad šī sistēma tiks nedaudz atvieglota,» - tā A.Pauniņš.
Tiesas lēmums ātrāk ietekmēs individuālus darba meklētājus nekā uzņēmumus, jo biznesam ieiešana jaunā tirgū ir ilgs process, uzsver Ģ.Rūda. «Tagad, ja Latvijas iedzīvotājs ir gatavs strādāt Zviedrijā par minimālo algu, viņam ir lielākas izredzes dabūt darbu.»