Valsts policijas dati liecina, ka līdz šim šovasar, proti, periodā no maija līdz pagājušajai piektdienai, ceļu satiksmē savainojumus guvuši 185 riteņbraucēji, kas ir vairāk nekā 2014. gadā šajā pašā periodā. Turklāt īpaši izceļas tieši riteņbraucēju un sabiedriskā transporta vadītāju nesaprašanās. Pērn no maija līdz jūlija beigām bija notikusi tikai viena sadursme, kurā bija iesaistīts velosipēds un autobuss, savukārt šogad tas noticis jau deviņas reizes. Pieaug arī sadursmju skaits ar vieglajām automašīnām. Pērn vasarā notika 178 šāda veida negadījumi, savukārt šovasar to jau ir 203.
Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs notiekošo saista ar riteņbraucēju skaita palielināšanos kopumā. «Tas, ka velosipēdisti arvien vairāk iekļūst negadījumos, ir fakts, un tas ir tāpēc, ka viņu skaits pieaug. Attiecībā uz velosipēdistu, motociklistu un mopēdu vadītājiem policija vasarā vienmēr strādā pastiprinātā režīmā. Tā ir vasaras prioritāte. Pārbaudes pārsvarā ir vērstas uz to, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības, skatāmies arī uz visu to, kas saistīts ar atstarotājiem, atstarojošajiem elementiem uz apģērba,» atklāj A. Locs. Par spīti informatīvajām kampaņām, sastādīto protokolu skaits riteņbraucējiem pārsniedz divus tūkstošus. Kaut gan salīdzinājumā ar pērno gadu to skaits ir samazinājies, A. Locs uzsver, ka «skaitlis joprojām ir milzīgs».
Gājēju un velosipēdistu attiecības uzlabojušās vēl neesot. Samērā nesen apstiprinātajos noteikumos ir iestrādāta prasība, kas paredz, ka velosipēdistam tomēr ir jābrauc pa brauktuvi. Noteikumi, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ieviesti, jo lielā gājēju skaita dēļ ietvi nav iespējams sadalīt vēl ar riteņbraucējiem. «Daudzi riteņbraucēji pa ietvi brauc ar lielu ātrumu. Kaut gan pēc būtības velosipēda ātrums uz tās nedrīkstētu pārsniegt gājēju ātrumu. Lielais ātrums rada bīstamību arī brīdī, kad no pagalma, šķērsojot ietvi, mēģina izbraukt auto. Turklāt ne vienmēr jābūt iesaistītai automašīnai, tikpat labi no pagalma var nākt jaunā māmiņa ar bērnu ratiņiem,» skaidro A. Locs un atzīst, ka ne Rīgā, ne pārējā Latvijā infrastruktūra velosipēdistiem nav draudzīga. «Ja mēs paskatāmies uz Eiropas pilsētām, kas tiešām domā tajā virzienā, mēs nekur neredzēsim šādas novilktas strīpas uz ceļa, lai atdalītu velosipēdus no automašīnām. Normāli tam visam ir izveidotas īpašas barjeras, proti, ir radīta pavisam cita vide. Mums tādas nav. Turklāt, ņemot vērā, cik lielus ieguldījumus tas prasa, domāju, ka tuvākajā laikā arī nebūs. Vienīgais, uz ko mēs varam strādāt, ir savstarpējās sapratnes veicināšana,» secina A. Locs.
Arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis, Veloriga.lv veidotājs Romāns Meļņiks piesauc grozījumus likumā, kas stāsies spēkā no nākamā gada. Viņš norāda, ka runas ap šo likumu radīja «lielā apjukuma laiku», proti, Ceļu satiksmes un drošības direkcija jau pavasarī sākusi skaļi deklarēt, ka ceļu satiksmes noteikumi mainās, ka turpmāk velosipēdistiem būs jābrauc pa ielas malu. «CSDD radīja milzu ažiotāžu, bet to, ka attiecīgie noteikumi stājas spēkā vien no nākamā gada un pa ietvi nedrīkst braukt, ja ir attiecīga veloinfrastruktūra, reti kurš pamanīja. Rezultātā gan šogad redzam vairāk braucēju uz ielas, tostarp uz Vanšu tilta, kur auto brauc ar 70 km/h,» stāsta R. Meļņiks. Viņš novērojis, ka būtiski pasliktinājušās gājēju un velobraucēju attiecības uz ietves. «Bija daudz konfliktu pavasarī. Tomēr jāsaka, riteņbraucēju vairākums, īpaši tie, kas ikdienā ar velo brauc uz darbu, pret pārējiem satiksmes dalībniekiem attiecas korekti. Problēmas rada tā nelielā daļa jauniešu, kas ietves, un jo īpaši veloceļus, kas bieži apvienoti ar ietvi, uztver kā sporta trasi. Ar tiem tad arī ir biežākās gājēju sadursmes. Risinājums būtu veicināt viņu braukšanu pa ielas malu, diemžēl velojoslas uz ielām tiek marķētas nepiedodami lēni,» secina R. Meļņiks. Pērn Rīgā velojoslas izveidoja uz trim paralēlām ielām, pārsvarā vienā virzienā, šogad sola tikai uz vienas - Barona ielas.