Pagājušajā nedēļā ne vienu vien Dienas darbinieku vairāk par pašu avīzes pārdošanas faktu pārsteidza jaunā īpašnieka vārds. Īstenot sapni bija atgriezies A.Tralmaks. Lai arī no straujā un sarežģītā darījuma apmulsis, viņš, stāvēdams Dienas darbinieku priekšā, nevarēja noslēpt prieku.
Iespējams, viņš nebūtu nonācis Dienā, ja vidusskolā nebūtu mācījies Zviedrijā. Tieši zviedru valodas zināšanas ļāva tikt pie pirmā darba Zviedrijas eksporta padomē. Tā būtībā bija Zviedrijas vēstniecības filiāle, lai atvieglotu zviedru uzņēmēju ienākšanu Latvijā. Pie pirmā darba viņš bija ticis, vēl studēdams starptautiskās attiecības LU. A.Tralmaka kursa biedri, kā sarunājuši, stāsta vienu stāstu - aktīvs, gudrs, mērķtiecīgs, viens no spējīgākajiem savā kursā. «Jau studiju laikā bija skaidrs, ka viņš kaut kas būs,» saka viņa studiju biedre bijusī prezidenta preses sekretāre Inta Lase.
Netradicionāls skats
Pēteris Pildegovičs, kurš ar A.Tralmaku kopā studēja un strādāja eksporta padomē, atminas, ka viņa trumpis sadarbībā ar zviedru uzņēmējiem bija labās zviedru valodas zināšanas un komunikabilitāte. «Viņš lielā mērā ietekmējās no Zviedrijas skolas laikiem - ģērbšanās stilā, nakts dzīvē, uzskatos, kā pareizi rīkoties,» saka P.Pildegovičs. Vēlme labi izskatīties un braukt dārgos auto nav zudusi arī šodien. Saikni ar Zviedriju veicināja arī viņa studijas Stokholmas Ekonomikas augstskolā.
Zviedru uzņēmēji, ar kuriem sadarbojās A.Tralmaks, ieteica puisi pieņemt darbā Dienā, atminas nu jau bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens. Sākumā A.Tralmaks strādāja par a/s Diena attīstības direktoru, taču, uzskatīdams, ka nespēj pietiekami radoši izpausties, aizgāja. Pēc kāda laika viņš atgriezās jau kā avīzes Diena direktors. «Viņš bija izglītots, moderni domājošs cilvēks, kas domā par jauniem veidiem, kā sasniegt lasītāju. Visā mūsu sadarbības laikā man nevienu brīdi neradās sajūta, ka viņš gribētu ietekmēt saturu,» saka bijusī Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.
A.Tralmaka kolēģe Dienā Liene Vilnīte, ar kuru viņš strādāja visciešāk, uzteic bijušā bosa netradicionālo skatu uz lietām. Dažkārt tas bija ieguvums, bet citkārt vienkāršas lietas tika sarežģītas. A. Tralmaka vadībā tika sākts portāls diena.lv, avīze 5min, žurnāls Lietišķā Diena. Ekonomiski neveiksmīga izrādījās grāmatu XX gadsimta klasika, tievēšanas portāla GI ieviešana. Neveiksmīgajos projektos pazuda labajos gados nopelnītie līdzekļi, par ko A. Tralmakam aizvien biežāk nācās uzklausīt pārmetumus.
S.Ēlerte un A.Ašeradens nekomentē, kāpēc pārtrūka attiecības ar A.Tralmaku. Noprotams, ka vadība un citi kolēģi kritizēja viņu par neveiksmēm, savukārt avīzes direktors jutās pietiekami nenovērtēts.
Viens no pēdējiem projektiem, kam būtu bijis jāiemieso A.Tralmaka ideja par mediju koncernu, bija sarunas ar LTV pametušo De facto komandu. «Sarunas it kā ļoti labi gāja uz priekšu, viņš piekrita visam, ko gribējām. Viņš atstāja ļoti ticama mākoņu stūmēja iespaidu,» atceras tagadējā TV3 raidījuma Nekā personīga producente Arta Ģiga. Taču pēkšņi Dienas TV projekta bīdītājs pārtrauca kontaktus ar A.Ģigu. Ap to pašu laiku A.Tralmaks bija pazudis arī no laikraksta.
Viņš kļuva par partneri nekustamo īpašumu kompānijā Catella Corporate Finance. Šopavasar bijušais Dienas direktors nonāca uzmanības lokā kā viens no partijas Jaunlatvija dibinātājiem. Pēc Dienas nopirkšanas A.Tralmaks nolēmis partiju pamest.
TV kameru pavadībā
A.Tralmaks atgriezās Dienā, TV kameru pavadīts. Pirmais solis ceļā uz sapni bija piepildīts. «Cepuri nost, ka viņš ir spējis atrast investorus, kam pārdot ideju,» saka P.Pildegovičs. To uzsver arī viņa bijušie darba devēji. Spēja laikā, kad naudas vispār nav, to atrast jau pati par sevi apliecina, ka jaunajam īpašniekam ir ķēriens. Tiesa, tā kā A.Tralmaks vairākas dienas nevarēja atklāt darījuma finansētājus, tas radījis šaubu ēnu. «Finansējumam bija jābūt skaidram dienā, kad sabiedrība uzzināja, ka Diena ir pārdota. Piecu dienu vilcināšanās Dienai ir nodarījusi milzīgi lielu ļaunumu,» saka S.Ēlerte. Nespēja pateikt visu līdz galam un māka lieki «sashēmot» A.Tralmakam bijusi raksturīga vienmēr, atzīst viņa pazinēji.
«Viņš ļoti veiksmīgi strādāja pie projektiem, taču ir sprinteris, ne maratonists. Avīžu bizness ir maratons,» saka kolēģis, kurš ilgstoši strādājis kopā ar A.Tralmaku. Tam piekrīt arī L.Vilnīte: «Viņš pats nav izpildītājs, viņam vajag ļoti labu rūķu komandu apakšā.» A.Tralmakam stāv priekšā smags darbs. Viņam jāpārliecina sabiedrība, ka Diena saglabās savas vērtības un tradīcijas. Tāpat viņam jāiedvesmo savi rūķi un jāpierāda, ka nav tikai mākoņu stūmējs.