«Tie nav būtiskākie jautājumi, kas tagad būtu jārisina,» radio pārraidē par ministra iniciatīvām samazināt deputātu skaitu un noteikt amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī rīkot pašvaldību referendumus sacīja Valsts prezidents. Viņš neesot pārliecināts, vai «šajās izmaiņās ir atspoguļota profesionāla sapratne par pašvaldībām un pašvaldību attīstību». Par E. Sprūdža rosināto Nacionālā attīstības plāna vīziju, kurā Latvija ir zaļākā valsts pasaulē, prezidents teica: «Tā zaļā ir tik daudz, ka varbūt tas vienkārši ir zaļš projekts.» A. Bērziņš iecerējis tikties ar E. Sprūdžu pēc nedēļas 13. septembrī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs tikās ar lielo pilsētu vadītājiem pagājušajā nedēļā, un tad viņam tika dotas divas nedēļas laika mainīt savu attieksmi un ar lielāku izpratni izturēties pret Lielo pilsētu asociācijas viedokli par tai svarīgiem jautājumiem, piemēram, atkritumu biznesa organizēšanu, kā arī reģionālās attīstības pamatnostādnēm. Taču šonedēļ pašvaldību vadītāji laikrakstā Telegraf izlasījuši E. Sprūdža paziņoto, ka viņam neesot jākalpo pašvaldību vadītājiem. Aģentūra LETA ziņo - minētajā intervijā ministrs atzinis, ka viņam nepareizs šķiet pilsētu vadītāju uzstādījums: «Mēs, pilsētu vadītāji, sanākam un runājam, ko vajag darīt ministram, bet, ja viņš nepiekrīt, prasām viņa atstādināšanu.» Pašvaldības esot ministra lielākie partneri, bet «tas nenozīmē, ka man viņiem jākalpo».
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nevarēja atbildēt uz Dienas jautājumu, kuru cilvēku lielo pilsētu vadītāji vēlētos E. Sprūdža vietā, ja viņš demisionētu, jo tas esot Reformu partijas kompetencē. Taču Liepājas iedzīvotāju aptauja parādot, ka viņi vēloties pilsētas attīstību, kam zināms apgrūtinājums varētu būt arī pašvaldību referendumu likums, jo tajā varētu izteikties par ikvienu jautājumu, par ko notiek sabiedriskā apspriešana. Taču galvenais kavēklis esot tas, ka ministrija nav laikus sagatavojusi reģionālās attīstības pamatnostādnes, un tas savukārt atsaucas uz iespējām sagatavot pilsētas attīstības plānu, skaidroja U. Sesks.
Reformu partijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram šķiet, ka E. Sprūdža iniciatīvas, arī par lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, ko pirms pašvaldību vēlēšanām solījis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), ir sagatavotas tieši iedzīvotāju interesēs, un esot grūti iedomāties, ka pašvaldības stāda sevi augstāk par saviem vēlētājiem. V. Zatlers Dienai šīs aktivitātes raksturoja kā «īslaicīgu politisku nesavaldību». Reformu partijas līderis notiekošā iemeslus redz tajā, ka E. Sprūdžs visas pašvaldības vērtē kā vienlīdzīgas un pret visām izturas ar vienādu attieksmi, bet lielās pilsētas negribot zaudēt savu līdz šim dominējošo stāvokli.
Sarunās ar novadu vadītājiem patiešām nav dzirdēta tāda neapmierinātība ar pašvaldību ministru, un daļa vietējo līderu atbalsta viņa priekšlikumus gan par deputātu skaita samazināšanu, gan ierobežojumiem deputātiem vienlaikus strādāt pašvaldības struktūrās. Reģionālās partijas Reģionu alianse, kurā ir pašvaldību pārstāvji no visas Latvijas, līderis, Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence Dienai atzina, ka viņš nesaskata iemeslus, kāpēc būtu jānomaina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. «Neredzu, ko viņš būtu darījis sliktāk nekā citi ministri,» sacīja A. Ence. Viņam gan ir bijis maz saskares ar E. Sprūdžu. Taču, kad viņš novadu sapulcē Ogrē piegājis pie ministra un norādījis uz kļūdu vienā likumā, tā momentā tikusi novērsta. Pierīgas pašvaldības tuvākajā laikā iecerējušas tikties ar E. Sprūdžu, un tad varēšot konkrētāk vērtēt viņa darbību un ieceres.