Atgāzies, rokas kabatā sabāzis, platmali galvā, pelēkā mētelī, džinsu biksēs un kovboju apaviem, viņš izskatās pēc apokaliptiska tēla no Džima Džarmuša filmas vai Nika Keiva dziesmas. Galerijas _Supernova_ apzinīgās vadītājas acīmredzami jūtas neērti, ka mākslinieks uz interviju ieradies iereibis. Taču ir priekšrocība - tādā kondīcijā var runāt par to, cik pasaule ir sačakarēta, neizklausoties moralizējošs.
Mekinena redzējumā pasaule ir sačakarēta perfekti un smuki. Viņa izstādi veido rūpīgās somu dizaina tradīcijās izstrādāti kiča priekšmeti, piemēram, metālā veidota asinskāra biroja palma ar futūrista Reja Kurcveila citātu un brieža galva. Darbu nosaukumi ir iegravēti metāla plāksnītēs. Viņa mākslas darbi ir tverami un taustāmi, turpretim saruna ar pašu mākslinieku ir nesatverama, kā ar pustraku pravieti runājot - starp poētiskām un daudznozīmīgām frāzēm jāķer domu graudi. Lūdzu viņam paskaidrot nozīmi sudraba krāsā nokrāsotam dokumentu smalcinātājam, kurā ir ielikta balta lapa, bet ārā iznākušas nenosakāma sastāva melnas draņķības. «Cilvēki ienāk pasaulē bez vērtībām, kā balta lapa,» stāsta Mekinens. «Tad nāk informācija, zinības un sasmalcina tevi. No smalcinātāja ārā iznāk dzīvnieka melnā smadzeņu viela.» No kurienes izstādes nosaukums Stocks Talk? «Kādu rītu es pamodos galīgi bez naudas un sajutu, ka pasaulē nozīme ir tikai tai,» paskaidro autors. Atbilstoši: tituldarbam blakus balta pulvera līnija - norāde uz kokaīnu, japiju iecienīto «degvielu».
Nenociešos un pajautāju, vai Džons Filips ir somiem raksturīgs vārds. «Mans tēvs apbrīnoja Džonu Lenonu, mana māte - Jāni Kristītāju,» viņš paskaidro un, negaidīti enerģiski nodejojis īsu stepa partiju, pavēsta, kurš no diviem ir viņš, - «šeit ir Kristītājs». Šī divdabība mākslinieka vārdā ir zīmīga, jo savā mākslā Dž.F.Mekinens smagus, eksistenciālus jautājumus risina ar popkultūras vienveidīgajām formām. Mākslinieks izstādes katalogā raksta: «Es par labiem esam uzskatu darbus, kas nemeklē patvērumu laikmetīgajā estētikā un fetiša normās. Citkārt man, gluži pretēji, patīk ārišķīgi darbi, kas flirtē ar visu aktuālo un vienkāršo.»
Vai mākslinieks tic Dievam? «Dievs ir miris,» Mekinens atbild. Kā viņš mira? Kurš nobendēja? «Pērtiķa smadzenes. Dievs vienmēr ir bijis miris. Bet pērtiķi turpina rāpot.» Vai vēsts ir caurcaurēm pesimistiska? «Pasauli glābj mīlestība,» mākslinieks atbruņojoši uzsmaida. Izstādē viņš to gan neatzīst.