Tranzītbiznesu nevar izraut no kopējā konteksta, kaut ģeopolitiskās cīņas, aukstā kara saasināšanās starp Krieviju un Ameriku, protams, uzreiz negatīvi ietekmē biznesu. Šobrīd tas vairāk skar nākotnes prognozes jeb kredītspēju, kas ir zemāka, nekā bija pirms mēneša.
Krievijas konflikts tieši ar ASV? Eiropu ne?
Galvenā ģeopolitiskā cīņa notiek starp ASV un Krieviju. Bagātajai Rietumeiropai tur nesalīdzināmi mazāka loma.
Ietekmes dalīšana?
Ietekmes dalīšana, protams. Amerikāņiem ļoti interesē resursi. Un Krievijai tie ir. Līdz ar to mērķis ir skaidrs: lai Krievija sadalītos mazās valstiņās.
Tas ir reāli?
Tas ir atkarīgs no Krievijas iekšējās stabilitātes. Pašreizējā ģeopolitiskās cīņas saasināšanās ar ASV ir konsolidējusi Krievijas sabiedrību, cēlusi nacionālo apziņu, pašcieņu. Iekšēji šobrīd Krievija neapšaubāmi ir daudz stabilāka nekā pirms mēneša. Amatpersonas, pret ko piemērotas sankcijas, tās uztver kā kvalitātes zīmi, kā ordeni. Ir arī tādi, kas izsaka nožēlu, ka viņu nav tajā sarakstā.
Tas rāda nozīmīgumu?
Jā, viņš kļūst par nacionālo varoni. Par kādu nevarētu nekādā veidā kļūt, ja nebūtu šo sankciju.
Tātad kredītu nākotnes prognozes attiecībā uz tranzītu un ar to tieši vai netieši saistītām nozarēm šobrīd ir zemākas. Līdz ar to, ja kāds grib, piemēram, dabūt kredītu bankā kāda projekta, teiksim, termināļa attīstībai, procents būs augstāks, nodrošinājums - iespaidīgāks. Var saņemt arī atteikumu. Vēl jo vairāk, ja mēs zinām, ka Latvijā savu banku praktiski nav, tās ir amerikāņu kontrolētas bankas..
..amerikāņu, nevis zviedru?
Zviedri ir tikai izkārtnes pēc. Jo visas pasaules finanšu oligarhija praktiski koncentrēta Amerikas Savienotajās Valstīs. Kā viņi lems, tā būs. Faktiskā vara pasaulē pieder viņiem, ne jau Obamam vai Merkelei, kas ir tikai izpildītāji, nevis politikas veidotāji.
Tas ir par pašreizējo situāciju. Bet ja ievieš reālas sankcijas?
Šobrīd Krievijas reakcija parāda nosvērtību, apdomību. Jo viņi varētu atbildēt amerikāņiem ļoti sāpīgi. Viņi to nedara. Tā ka man liekas, ka tam vajadzētu apstāties.
Ja sankcijas būtu tieši vērstas uz ekonomiku, tad jāatceras, ka Krievija Latvijai ir trešais lielākais ārējās tirdzniecības partneris. 11 reižu lielāks nekā ASV, kas ir tikai 19. vietā. Līdz ar to nopietnas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju de jure būtu ekonomiskas sankcijas pret Latviju de facto. Pret NATO valsti Latviju. Pat ne pret valsti, - pret tautu. Tāpēc mani izbrīna Ārlietu ministrijas histērija, ko, paldies Dievam, nedublē premjere un arī prezidents. Tik viens otrs no tā saucamajiem inteliģentiem, kuri nesaprot ģeopolitiskās cīņas.
Latvijas uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar Krieviju, ir izjutuši kādu attieksmes maiņu šajā laikā?
Nu, visi jau tikai cilvēki... Krievijā tiek novērtēta māka paklusēt. Un tādiem mazajiem kā mums vajag paklusēt. No tā, ka bērnudārza vidējās grupas bērni kliedz, ka viņiem nepatīk Saeima, politika nemainās. Latvijai pasaulē ir tāda pati bērnudārza vidējās grupas nozīme, tāpēc kļūstam smieklīgi, ja sākam par daudz vārīties, ar to nevajadzīgi lienot lielajiem starp kājām, jo visi jau saprot, ka mēs nekas neesam. Šajā gadījumā es domāju, ka gudri ir tie, kuri vairāk klusē. Lai lielie māca viens otru dzīvot, mums to nevajag darīt. Jo vairāk - attiecībās ar kaimiņu.
Sasprindzinājumu privātbiznesa attiecībās nav. Nevar eksistēt tāds biznesmenis, kas gatavs ziedot peļņu konfrontācijas politikai starp valstīm. Pie tam šobrīd biznesam nav nacionalitātes, nav tautības.
Kā biznesu varētu ietekmēt atkal uzsākusies bruņošanās cīņa? Latvijā izvietos NATO bāzi, noteikti būs Krievijas pretreakcija.
Redziet, es uzskatu tā: jebkura ārzemju karaspēka ienākšana Latvijā ir okupācija. Un nav nekādas atšķirības starp četrdesmito un četrpadsmito gadu. 1940. gadā ienāca ar Ulmaņa piekrišanu. Un arī tagad neviens nešaus. Ienāks ar Saeimas piekrišanu. NATO karaspēku kontrolē un vada no citas valsts. Līdz ar to zūd jelkāda jēga Latvijas bruņotajiem spēkiem, tie faktiski tad jālikvidē.
Mūsu bruņotie spēki ir daļa no NATO...
Katram ir saprotams, ka tā lidināšanās pa Latvijas gaisa telpu par mūsu nodokļu maksātāju naudu ir bez jebkādas praktiskas jēgas. Jo, ja kas, tad amerikāņi neziedos Filadelfiju, Vašingtonu, Ņujorku, Sanfrancisko Latvijai. Viņi nav gatavi zaudēt desmitiem miljonu amerikāņu, lai uzsāktu atomkaru ar Krieviju.
Pie tam, ja Latvijai vajadzēs finansēt okupācijas armiju, tad es domāju, ka tas vispār absurds. Tas faktiski ir pēdējais solis Latvijas suverenitātes pilnīgai zaudēšanai. De facto tā ir zaudēta jau šobrīd, jo likumus un noteikumus par 80% pieņem ārpus Latvijas. Okupācijas armijas zaldātu klātbūtne Latvijā to nostiprina. Mēs varam pavilkt svītru Latvijas neatkarībai, par ko es balsoju deviņdesmitā gada 4. maijā. Ar to ir beigusi pastāvēt Latvijas Republika jau otro reizi.
Bet kā ir ar Latvijas drošību?
Jo mazāk konfrontēsim un meklēsim iekšējos ienaidniekus, jo mēs būsim drošāki. Galvenā bīstamība ir no divkopienu valsts situācijas padziļināšanās. Jo mazāk mēs plēsīsimies starp dažādām tautībām, vienalga, informatīvajā telpā, tramvajā vai vēlēšanās, jo mūsu stabilitāte būs lielāka.
Jūsu partija pastarpināti ir pārstāvēta valdībā. Par šīm lietām runājat ar premjeri, ar ārlietu ministru?
Nē, nav tagad iznācis tikties, un koalīcijas darba kārtībā šādi jautājumi diemžēl nav ne reizi bijuši. It kā tie būtu mazsvarīgi. Kaut gan es domāju, ka tie ir pirmie dienas kārtības jautājumi. Kaut kas ir runāts slēgtajās valdības sēdēs. Vismaz tās atskaņas, ko esmu dzirdējis, liecina, ka valdībā pieeja veselīga un pareiza, ka Latvijas drošība ir iekšējā drošība.
Esam atkal interešu krustugunīs. Vai tas nekavēs investoru piesaisti tādiem lieliem uzņēmumiem kā Liepājas metalurgs, banka Citadele, airBaltic?
Protams, jūs jau redzat, ka par problēmaktīviem pirmie parasti interesējas krievi, nevis rietumnieki. Bet, protams, rietumnieki cenšas nepieļaut krievu ienākšanu lielajos rietumu aktīvos, saskatot tur ģeopolitisku interešu apdraudējumus. Un tas tā arī ir, protams. Tā ir ģeopolitiskā cīņa, kas ir jāsaprot un ar ko ir jāsamierinās. Tas ir normāli.
Tas, ka esam NATO, ES un tagad pievienojušies arī eirozonai, kaut kādā veidā ietekmē biznesa situāciju?
Tas, ka esam eirozonā, neko nemaina. Bizness, kas bija eksporta orientēts, tam norēķini eiro jau bija sen.
Iestāšanos ES vērtēju pozitīvi, diemžēl nemākam izmantot iespējas, ko dod dalība, un esam pārāk latviski visādu direktīvu, regulu un normu ievērošanā un savu interešu neaizstāvēšanā, kad tās tiek pieņemtas. Ir tāds sabotāžas veids: precīzi izpildīt visas instrukcijas. Ja jūs sāksiet precīzi izpildīt visas instrukcijas, viss, dzīve apstājas. Un mēs faktiski, pārāk uzcītīgi ieviešot un pildot visus Eiropas normatīvus, nodarbojamies ar savas tautsaimniecības sabotāžu. Redziet, to, ko var atļauties ieviest Vācija, mēs nevaram - esam par nabagiem. Bet mēs neapdomīgi aizvērtām klapēm ejam tik uz priekšu.
Ir dzirdēts, ka arī bizness daudz ko iegūšot līdz ar NATO karabāzu izvietošanu Latvijā.
Neko neiegūs! Viņi jau prasīs, lai mēs viņus uzturam. Ja viņi jāuztur, tad, piedodiet, tas jau no tās pašas kabatas ir. Ja jums jāuztur nevis tikai divi savi bērni, bet arī divi sveši bērni. No tā kabata pilnāka nepaliek. Protams, ja amerikāņu karaspēks te ienāk iekšā, tad Latvijas Aizsardzības ministrija jālikvidē. Tā nav vajadzīga. Nav jēgas mums finansēt divas armijas.
Izklausāties ļoti radikāls...
Es neesmu radikāls! Es tikai saku: Latvijai draugu nav, esam maziņi, mums nav ko maisīties lielās lietās. No visiem konfliktiem un kašķiem mums jāiziet sveikiem un veseliem, bagātākiem, pārtikušākiem. Tā, lai mēs ar visiem sadarbojamies, cenšamies nopelnīt, esam pārtikušākā valsts pasaulē. Tas ir viss stāsts.
Jums stingrāka pozīcija nekā daudziem premjeriem. Tuvojas vēlēšanas, atkal sākušās runas par jums kā premjera kandidātu. Piekristu?
Zināt, ar ko es atšķiros no premjera? Ko es domāju, to varu arī pateikt. Kā premjers es domāt varētu, bet runāt būtu ļoti, ļoti uzmanīgs. Taču mērķis man būtu viens: Latvijas intereses augstāk par visu visā kosmosā. Viss. Punkts. Pārējais tikai tik, cik izdevīgi.
Šobrīd ZZS ir trīs premjera kandidāti. Es pagājušajā vasarā pēc pašvaldību vēlēšanām, kur mēs - Latvijai un Ventspilij - dabūjām 70% balsu, pateicu, ka vairs neesmu premjera kandidāts un ka gribu visus spēkus veltīt Ventspilij. Un šobrīd faktiski tā daru. Piedalos lielākos politiskos procesos, cenšoties, lai tiktu pieņemti Saeimā un valdībā tādi lēmumi, kas veicina Latvijas un Ventspils attīstību.
Ir etniskās attiecības, ko minējāt kā lielu problēmu, ir Rietumu - Austrumu strīds, ir neizpratne par to, ko mums vajag, ko nevajag. Esat optimists vai pesimists, raugoties nākotnē?
Man ir tāda sajūta, ka no šī aukstā kara saasinājuma Rietumi un Austrumi izies saprātīgi. Ir sajūta, ka prezidents Obama ir daudz nosvērtāks nekā Bušs jaunākais. Būtu tagad Bušs jaunākais, es būtu daudz pesimistiskāks. Mani, protams, biedē tas, ka Vašingtonā uz kompjūtera ekrāna mēs izskatāmies balts plankums - nekas, zīme aiz komata, statistiska vienība. Bet man liekas, ka bizness, amerikāņu mazāk, bet Rietumeiropas bizness nepieļaus nesaprātīgus soļus. Un es ceru, ka mūsu valdība arī prot pateikt un argumentēt, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju de jure var izrādīties ļoti smagas ekonomiskās sankcijas pret Latviju de facto.
Viņi ir spējīgi to pateikt?
(smejas) Jāsaka, es neesmu šajā jautājumā liels optimists. Man nav informācijas, cik pārliecinoši pozīcijas aizstāv Straujumas kundze, bet no tā, ko viņa teikusi Latvijā, man liekas, ka viņa ir nosvērta. Nav pateikusi vairāk, kā bija jāpasaka. Tas ļauj būt optimistam.