2000.gadā viņš še viesojies kopā ar Nīderlandes Radio simfonisko orķestri, kam tobrīd bija vadītājs. Jūlija beigās starptautiskajās Operas dienās Sāremā viņš diriģēja galā koncertu, kurā tikās ar Latvijas Nacionālās operas orķestri un dziedātājiem. Svētdien, 9.augustā, viņš stāsies pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults, lai diriģētu festivāla _Summertime_. _Aicina Inese Galante_ atklāšanas koncertu _Vivat Opera_ Dzintaru koncertzālē (plkst.18.). Neraugoties uz aizņemtību, maestro uzreiz atsaucies Galantes ielūgumam, jo viņi diezgan bieži mēdz muzicēt kopā gan Tallinā, gan Maskavā, kur igauņu diriģents tagad ir teātra _Novaja opera_ galvenais diriģents.
Festivāla atklāšanas koncertā muzicēs arī Jeļena Goršunova (soprāns, Krievija), Irina Dolženko (mecosoprāns, Krievija), Peters Bergers (tenors, Slovākija), Egils Siliņš (bass) un vokālā grupa Cosmos, programmā - mūzika no operām: ārijas, dueti, ansambļi, simfoniskā mūzika.
«Esmu liels Latvijas vokālās mākslas cienītājs. Manā acu priekšā izauga jūsu Inese Galante, Ingus Pētersons un citi jūsu talanti. Priecājos, ka pirms dažiem gadiem tieši es Igaunijas Nacionālajā operā diriģēju Pīķa dāmas izrādi, kurā Hermaņa lomu pirmoreiz dziedāja jūsu tenors Aleksandrs Antoņenko. Viņš šovasar uzdāvināja dažas ārijas arī manā 70.jubilejas koncertā, Tallinas Rātslaukumā. Pagājušajā gadā pierunāju Inesi Galanti festivālā Birgitta Tallinā dziedāt Ļizu P.Čaikovska operā Pīķa dāma», stāsta Eri Klass. Mīlestību uz Latviju viņš mantojis jau no mātes, Annas Klasas, kura ilgus gadus strādāja par pasniedzēju konservatorijā Rīgā.
«Kad pats jau diriģēju Rīgā, filharmonijas direktors Šveiniks mani pat centās pārvilināt uz Latviju. Es toreiz prasīju padomu diriģentam Kirilam Kondrašinam. Viņš teica - nevajag. Tā tikai šķiet, ka kaimiņiem zāle vienmēr zaļāka. Tā arī paliku Igaunijā un esmu par to gandarīts. Nekur prom nebraucu, neesmu mainījis pilsonību, un manas mājas vienmēr bija Igaunijā, lai gan vadīju orķestrus un operteātrus dažādās valstīs - Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Dānijā. Man vislabāk patīk mājās,» - to diriģents nosaka stingri. Mājās viņš bijis Nacionālās operas, bet tagad ir Tallinas filharmonijas un paša izveidotā ikgadējā vasaras festivāla Birgitta mākslinieciskais vadītājs. Festivālu, kurš Tallinā notiek 700 gadu veca klostera mūros, viņš izveidojis pēc slavenā Savonlinnas festivāla parauga, lai dotu otro elpu iespaidīgajai arhitektūrai.
«Savonlinna ir pavisam maza pilsētiņa, tai ir tikai viena iela. Toties viņiem ir sena pils, cietoksnis. Viņi pratuši to parādīt pasaulei, rīkojot operas festivālus. Ko, mēs sliktāki? Festivāls Birgitta Tallinā notiek jau piekto gadu, un es gribēju, lai tur būtu ne tikai ko dzirdēt, bet arī ko redzēt. Tāpēc piedāvājam operu un baleta izrādes. Pērn pat Verdi Rekviēmu iestudējām kā baletu! Šogad piedāvājam retumu - Verdi komisko operu Falstafs, ko pasaulē iestudē reti. Un vai zināt, ka itāļu komponistam Džordāno ir opera Sibīrija? Tajā belkanto stilā itāliski pat dzied Ei, uhņem!.»
Igaunijā Eri Klasa roku jūt visur: Mūzikas akadēmijā viņš ir Goda doktors, 17 gadus ir Igaunijas Kultūras fonda priekšsēdētājs, reiz izvirzīts pat Valsts prezidenta amatam, darbojas Olimpiskajā komitejā. Starp citu, viņš pats ir bijušais bokseris, divreiz pat bijis Igaunijas čempions. «Tolaik spēlēju vijoli un trenējos boksā. Ziniet, boksam un mūzikai ir daudz kopīga - vajag ātri reaģēt!» Slavena ir diriģenta atbilde Berlīnes filharmoniķu mūziķim, kurš teica, ka nesaprot, kā Klass sitot takti. «Vispār es varu arī iesist,» diriģents atjokojis. Viņa diriģētajā koncertā Dzintaros mēs droši varam gaidīt arī džeza piesitienu, jo diriģents savulaik pats džeza orķestrī sitis bungas un dziedājis kvartetā, kuram pavadošais trio bija Raimonds Pauls, bundzinieks Zigurds Rezevskis un kontrabasists Aivars Zītars. Kopā apbraukājuši visu PSRS. Klass rīkoja arī tolaik slavenos Tallinas džeza festivālus, uz kuriem no ASV ieradās pat tādas zvaigznes kā Čārlzs Loids un Oskars Pītersens! «Džezs ir mana mīlestība. Festivālā Birgitta diriģēšu koncertu Opera Jazz - operu āriju aranžējumus simfodžezā. Pērn mums tur bija balets džezā, bet, svinot jubileju, nodiriģēju Gēršvina skaņdarbu Amerikānis Parīzē, ar kuru pirms 45 gadiem beidzu Igaunijas konservatoriju.»