Lai arī varbūtība, ka Ziemeļamerikas slānekļa gāze Eiropā varētu kļūt par nopietnu alternatīvu Krievijas gāzei, no ekonomiskā viedokļa ir gandrīz nereāla, politiski ir svarīgi, lai šāda iespēja būtu vismaz teorētiski. Šī iemesla dēļ svarīgs ir jautājums par naftas cenu krituma cēloņiem un to, vai ASV varas iestāžu rīcībā ir pietiekamas sviras, lai ieinteresētības gadījumā nodrošinātu šīm cenām līmeni, kas būtu komfortabls slānekļa revolūcijas turpināšanai.
Ir daudz ekspertu, kuri uzskata - naftas cenu patlabanējais kritums nav saistīts ar piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, bet gan izejvielu tirdzniecībai biržās izmantotās naudas apjomiem un pieejamību. Pēc šīs teorijas aizstāvju domām, galvenais cenu krituma iemesls ir ASV Federālo rezervju sistēmas pakāpeniskā atteikšanās no tā dēvētās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas, kas tika iedarbināta 2008. gadā, sākoties krīzei. Programmas mērķis bija atbalstīt reālo sektoru, taču vairākums finanšu, protams, nonāca biržās, sekmējot izejvielu, it īpaši naftas, cenu kāpumu. Samazinoties QE, saruka arī tirdzniecībai pieejamo līdzekļu apjomi un sākās cenu kritums, kuru paātrināja valstu - naftas eksportētāju karteļa OPEC dalībnieču - atteikšanās samazināt naftas ieguves apjomus, kā arī vairāki citi objektīvi faktori.
Attiecīgi neatkarīgi no tā, vai cenu krituma cēlonis ir vēlme ietekmēt tādas valstis kā Krievija, Irāna un Venecuēla vai lēmumi kopējās ekonomiskās situācijas un konkurences tirgū ietvaros, vismaz teorētiski ASV rokās ir visas iespējas cenu paaugstināšanai. Tomēr atbilde uz jautājumu, vai tās tiks izmantotas, šobrīd nav ekonomiska, bet gan politiska rakstura.