Iespējams, tieši viņš ir faktors, kāpēc uz dzīvi Atlantā savulaik plūdušas afroamerikāņu straumes, kas tagad veido iedzīvotāju vairākumu, un pilsēta pat tiek dēvēta par melnādaino meku. Tur Diena satikās ar Jalnu Salnītis - slavenā grāmatizdevēja, apgāda Grāmatu draugs un trimdas latviešu avīzes Laiks dibinātāja Helmara Rudzīša meitu. Lai gan viņi ar vīru Andri visu mūžu dzīvo Amerikā, abiem ir dubultpilsonība, un Jalna saka, ka sevi apzinoties vairāk kā latvieti. Viņas ģimene bijusi aktīva Amerikas latviešu kopības pasākumu rīkotāja - sākotnēji Konektikutā, savukārt pēc pārcelšanās uz dienvidiem - nu jau pārdesmit gadu arī Džordžijā. Nolūks vienkāršs - lai, kopā sanākot trimdiniekiem un viņu atvasēm, kuplā pulkā svinētu gadskārtas un latviešu valodā pārrunātu notikumus aizokeāna dzintarzemē.
Attur Latvijas drēgnums
«Vecākā paaudze kopā turējās ļoti cieši, daudz darījām, lai tikšanās regulāri notiktu. Taču vienā brīdī tās organizēt mums kļuva par grūtu un piedāvājām jaunākajiem to pārņemt, solot visādi palīdzēt. Taču viņi atrunājās ar aizņemtību, sociālo tīklu plašajām saziņas iespējām, tāpēc pēdējais kopīgais 18. novembris bija pirms diviem gadiem. Toreiz sapulcējās ap pussimt cilvēku,» tekošā latviešu valodā stāsta Jalna un izsaka pieļāvumu, ka tie, kuri no Latvijas uz dzīvi ASV pārcēlušies nesen, savā starpā sazinoties, taču kontaktus ar saviem priekšgājējiem nemeklējot: «Viņiem ir atšķirīgas intereses un citi iemesli, kāpēc atbraukuši uz Ameriku, un tas viņus vieno.» Citos štatos gan latvieši kopā vēl sanākot, ziņo Amerikas Latviešu apvienība. Lielākās kopienas esot galvaspilsētā Vašingtonā, Kalifornijas un Ņujorkas štatā, kā arī citās lielākajās ASV pilsētās. Tur darbojas latviešu centri, kuros notiek kultūras un sabiedriski pasākumi, tiek svinētas gadskārtas.
Tikšanās reizēs ar tautiešiem Jalnu visvairāk aizrāvuši stāsti par to, pa kādiem ceļiem katrs nonācis Džordžijā. Pašu Salnīšu ģimenes pārvākšanās iemesls bijis ļoti cilvēcīgs - saule, siltums un maigas ziemas. Jalna saka, ka arī Latvija viņai patīkot - tik ļoti, ka ar vīru pat apsvēruši mūža nogali pavadīt otrā okeāna krastā, taču atturējis klimats - daudzie tumsas un drēgnuma mēneši. Paviesoties gan izdodas teju katru vasaru. Savukārt par pašreizējo plūsmu pretējā virzienā viņa neesot informēta, tomēr zina stāstīt par atbraucējiem, kuri visu iespēju zemē sākotnēji uzturoties nelegāli: «Ir meitenes, kas ASV ierodas, lai it kā strādātu par auklītēm trimdas latviešu ģimenēs, taču daudzas no viņām pie saviem darba devējiem tā arī neatnāk - saņem ielūgumu uz ASV un pazūd. Pēc tam apprec kādu pavalstnieku un paliek dzīvot pavisam.»
Līdzīgi netikumi
Uz jautājumu, vai latvieši, kurus dzīve savulaik atvedusi uz štatiem, ar to ir apmierināti, Jalna atbild neminstinoties: «Protams! Pirmie gadi parasti ir grūti, pagājušā gadsimta vidū, kad uz Ameriku pārcēlās mani vecāki, iebraucējiem nācās strādāt smagus zemes darbus, piemēram, Džordžijā dzīvojošie plūca kokvilnu. Taču pēc laika viņi visi tika pie labklājības, nodrošināja saviem bērniem labu izglītību.» Jalna izskatās jaunāka par saviem gadiem un atzīst, ka lauzīt galvu par iztikšanu dzīvē neesot nācies - vīrs bijis pelnītājs, savukārt viņa gādājusi par mājas soli un audzinājusi bērnus - visi trīs kuplinājuši Amerikas latviešu kopienu, taču viņu saikne ar Latviju esot vājinājusies. Kā skaidro Jalna - valodu nu jau pieaugušie bērni saprotot - tā apgūta trimdas latviešu bērnu vasaras nometnēs un arī mājās -, taču ar runāšanu nesokoties raiti un arī aizbraukt uz Latviju aizņemtības dēļ neizdodoties.
Bažas esot arī par trimdas latviešu avīzes Laiks ilgtspēju - abonentu skaits rūkot, jo emigrantu jaunākā paaudze ziņas lasot internetā, turklāt arī to cilvēku vidū, kuriem iknedēļas izdevuma lasīšana ir ieradums, vērojama tendence abonēt vienu avīzi uz vairākām mājsaimniecībām un padot no rokas rokā. Laiks esot Jalnas galvenais informācijas avots par notikumiem Latvijā: «Protams, cenšamies palasīt vairākus avotus, lai informācija nebūtu vienpusēja. Bet par dažām lietām - nevar zināt. Piemēram, par Gaismas pili - viss, ko tiku lasījusi, bija pozitīvs, taču paziņas stāstīja ko pavisam citu.» Šajā sakarā viņa piebilst, ka daudzi Latvijā strādājot vēl pēc padomju laiku tikumiem: «Nevis kaut ko valsts labā izdarīt, bet sev. Tas man šausmīgi nepatīk un dusmo. Jāpaiet vairākiem gadiem, lai jaunā paaudze ieviestu pārmaiņas, pārtrauktu korupciju, savējo likšanu amatā. Šis netikums gan piemīt arī amerikāņiem. Tikko bija vidus termiņa vēlēšanas, notika precīzi tas pats, kas Latvijā, - uzņēmumi ziedoja partijām naudu, un, protams, viņi sagaida kaut ko pretī.»
Negodīgā reforma
Taču kā lielāko ASV iekšpolitikas problēmu Jalna min ekonomikas stagnēšanu: «Ilgstoši nav bijis algu pieauguma, valsts daudz vairāk importē nekā eksportē. Prezidents Obama drīzāk ir kā profesors ideologs, kuram ir daudz labu ideju, taču tās paliek runu līmenī. Arī viņa ieviestā veselības reforma joprojām ir nepopulāra, šajā ziņā palicis sliktāk.» Jautāta, kāpēc, viņasprāt, samazinās Baraka Obamas reitingi, Jalna norāda, ka daudzi amerikāņi neesot mierā ar viņa imigrācijas reformas ieceri - piedot visiem nelegālajiem imigrantiem, no kuriem vairākums ierodas no Meksikas puses, un ļaut viņiem palikt: «Tas nav godīgi pret tiem, kuri iziet visu grūto ceļu, lai iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tā kā starptermiņa vēlēšanās šogad uzvarēja republikāņi, demokrātam Obamam īstenot savu reformu būs grūtāk.»