Ir izskanējuši pat pārmetumi par to, ka uzņēmuma ienākumu lauvas tiesu veido tieši valsts pasūtījumi, bet pats uzņēmums to noliedz, uzsverot, ka kopumā ir organizējis vairāk nekā 90 darījumu aptuveni miljarda eiro vērtībā un no tiem ar valsts pasūtījumiem ir bijuši saistīti tikai nedaudzi. Savukārt valdība pievērš uzmanību, ka vairākkārt piesaistīti arī citi konsultanti.
Pats uzņēmums ir pārliecināts, ka tā sniegtie pakalpojumi ir vieni no kvalitatīvākajiem, kas pieejami Latvijas tirgū, un arī valdības lēmumi par konsultanta noalgošanu bez pamatojuma ir bijuši pilnīgi pamatoti. Arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) noliedz, ka valdību un Prudentia saistītu kādas īpašas saites, un norāda - valdība Prudentia konsultanta statusā piesaistījusi tikai vienreiz, airBaltic gadījumā, savukārt Liepājas metalurga gadījumā tā ir bijusi kreditoru izvēle.
Vairāki Dienas aptaujātie konsultāciju biznesa uzņēmumi par šo situāciju izvēlas klusēt, bet atsevišķi jomas eksperti ir pārliecināti, ka par šiem pasūtījumiem būtu ar mieru pacīnīties vismaz desmit citu uzņēmumu un arī pasūtījumu steidzamība nebūtu šķērslis.
Uguns jādzēš bez konkursa
Likumdošana ļauj Ministru kabinetam izņēmuma kārtā pieņemt šādus lēmumus, un Liepājas metalurga un airBaltic gadījumi vairāk vai mazāk ir bijuši līdzīgi ugunsgrēkiem korporatīvajā jeb uzņēmējdarbības plāksnē, kuri bija steidzami jādzēš - tā faktu, ka Prudentia pakalpojumi pirkti bez konkursa, Dienai skaidro viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ģirts Rungainis. «Konkursa rīkošana tādā situācijā būtu ekvivalenta konkursam par piemērotāko ugunsdzēsēju situācijā, kad deg māja. Protams, ir iespējams veikt tādu konkursu, piesaistīt zemāko izmaksu ugunsdzēsējus, taču pa to laiku māja jau būs nodegusi,» norāda Ģ. Rungainis. «Es, protams, esmu ieinteresētā persona, bet, ja man jautātu, kā valstij izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē, manuprāt, ir pilnīgi nereāli valsts aparātā pašreizējā situācijā nodarbināt pietiekami kvalificētus profesionāļus, kuri būtu motivēti darbam un tiktu uzturēti gadījumam, ja izceļas vēl kāds «korporatīvais ugunsgrēks», pauž Prudentia pārstāvis. Vienlaikus Ģ. Rungainis gan pieļauj - iespējams, valstij ir savlaicīgi jārīko konkurss un jāizvēlas nosacīti «īsais saraksts» no šādu pakalpojumu sniedzēju vidus.
Arī premjers ir pārliecināts, ka steiga ar konsultanta izvēli ir bijusi pamatota. Raksturojot situāciju, kas bija izveidojusies saistībā ar airBaltic, V. Dombrovskis ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību norādīja, ka airBaltic darbības rādītāji pasliktinājās daudz straujāk, nekā tika sagaidīts, un iestājās reāli riski sabiedrības turpmākajai darbībai, tāpēc bijis skaidrs, ka jārīkojas nekavējoši. «Ejot parasto valsts iepirkuma kārtību, kur praksē konkursa rezultāti nereti tiek apstrīdēti arī bez būtiska pamata, konsultanta atlase ilgtu vairākus mēnešus,» uzskata premjers.
Uzņēmumu Deloitte Latvia un Ernst & Young pārstāvji sarunā ar Dienu atturējās no komentāriem par to, vai valdības piekoptā prakse pirkt konsultācijas bez konkursa ir pamatota, savukārt uzņēmuma BDO pārstāvis un Liepājas metalurga padomes loceklis Andris Deniņš neslēpa - Latvijā ir aptuveni 10 profesionālu un pieredzējušu finanšu konsultāciju uzņēmumu, un nepieciešamības gadījumā arī šiem uzņēmumiem neradītu grūtības ātri sagatavot piedāvājumu. «Negribu kritizēt kolēģus, bet jāatzīst - pirmais ziņojums, ar kuru man sanāca iepazīties, nebija komplicēts, un domāju, ka daudzi uzņēmumi to spētu sagatavot,» viedokli par Prudentia darbu saistībā ar Liepājas metalurgu pauda A. Deniņš.
Cenas dēvē par samērīgām
Dienas īstenotā konsultāciju uzņēmumu aptauja liecina, ka konsultāciju pakalpojumu tirgū par vispārīgām, savstarpēji salīdzināmām izmaksām runāt ir grūti. Tāpēc, neskatoties uz medijos izskanējušajiem viedokļiem, pierādīt to, ka valsts, izvēloties Prudentia, pārmaksā, ir grūti. Gan Ernst & Young pārstāve Liene Dobele, gan Deloitte Mārketinga nodaļas speciāliste Anastasija Ruža, kuras nevēlējās vērtēt konkrēto valsts pasūtījumu nosacījumus, uzsvēra, ka korporatīvo konsultāciju nozarē izcenojums katram pakalpojumam tiek noteikts individuāli - ņemot vērā darba apjomu, nosacījumus, kā arī to, cik un kāda veida speciālisti ir jāpiesaista pakalpojuma sniegšanai. Arī Ģ. Rungainis norāda, ka pakalpojuma cenu nosaka individuāli, ņemot vērā katra gadījuma specifiku. «Tradicionāli par saviem pakalpojumiem piemērojam gan fiksētu komisijas maksu, kas balstīta uz ieguldīto darbu, patērēto laiku un piesaistīto speciālistu skaitu, gan tā saukto veiksmes komisijas maksu, kas balstīta uz vēlamo mērķu sasniegšanu,» skaidro Ģ. Rungainis, kurš norādīja, ka pakalpojumu izmaksas ir samērojamas ar tām, ko saņem starptautiskie spēlētāji KPMG Baltics un Ernst & Young, tajā skaitā apkalpojot arī valsts sektoru.
Atbildību ierobežo arī citi
Bargu kritiku Prudentia saņēmusi arī saistībā ar atsevišķos medijos izskanējušo apgalvojumu par to, ka uzņēmuma noslēgtajā līgumā par konsultāciju sniegšanu Liepājas metalurga kreditoriem ir paredzēta uzņēmuma atbrīvošana no atbildības par iespējamajiem zaudējumiem. BDO pārstāvis gan šo apgalvojumu vērtē ar skepsi, norādot, ko konsultāciju biznesā šāda prakse ir nepierasta. Gluži otrādi - konsultanti parasti savu atbildību apdrošina pat par vairākiem miljoniem latu, norāda A. Deniņš. Ģ. Rungainis gan tam nepiekrīt, norādot, ka «norobežošanās no šāda veida zaudējumiem ir pierasta prakse industrijā». Šādu praksi izmanto arī tā sauktais lielais četrinieks - uzņēmumi Ernst & Young, Deloitte, PricewaterhouseCoopers un KPMG, skaidro konsultants.
Prudentia pārstāvis ir pārliecināts, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi ir sasnieguši galvenos mērķus. «Kaut arī tiem, kuri vēro procesus no ārpuses un neiedziļinās, var šķist, ka nav sasniegti nekādi taustāmi rezultāti - airBaltic nav pārdots, tātad «nekas nav izdarīts», uzskatām, ka rezultāti ir,» uzsver Ģ. Rungainis, kurš uzskata - Prudentia ir panākusi, ka airBaltic situācija nepasliktinājās, bet gan uzlabojās. «Nedrīkst nepieminēt arī spēju pagaidām nezaudēt daudzajās tiesvedībās,» uzsvēra konsultants.